Viņu atkalredzēšanos operāciju zālē rūpīgi vēros un tajā asistēs Lietuvas un Igaunijas lielo slimnīcu invazīvie kardiologi un kolēģi no P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas. Viņiem A. Kalniņš rādīs un mācīs īpašas metodes hroniski slēgtu sirds asinsvadu atvēršanā.
RAKUS ir vienīgā slimnīca Baltijas valstīs, kur kopš 2006.gada ar speciālām metodēm regulāri veic operācijas pacientiem ar īpaši smagiem un sarežģītiem sirds asinsvadu slēgumiem, operācijas apmaksā valsts. Jaunākiem pacientiem slimības iemesls var būt smēķēšana, nepareizs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids. Kad asinsvads «aizsērējis», sirds muskulim ir traucēta asinsapgāde, ar laiku var iestāties sirds mazspēja, pie lielākas slodzes var būt sāpes krūtīs, elpas trūkums.
«Sirds asinsvadi, kuri vairākus mēnešus vai pat gadus bijuši slēgti, bieži tik stipri izmainās, ka slēgumam cauri izlauzties vairs nav iespējams, taču ir dažādas metodes, kā tos tomēr attaisīt, izmantojot asinsvadu sānu zarus, apvedceļus,» skaidro A. Kalniņš. Tā iespējams sekmīgo operāciju procentu ievērojami palielināt, un gandrīz 90% gadījumu tas izdodas. Pēdējos četros gados RAKUS ārsti veikuši 60 šādu veiksmīgu operāciju.
Ceturtdienas «mācību klasē» RAKUS mediķi plāno veikt operācijas četriem pacientiem, jaunākajam ir 46 gadi, vecākajam - 76. «Atlasījām īpaši smagus gadījumus, trim pacientiem jau mēģināts ar vienkāršākām metodēm atvērt asinsvadus citās slimnīcās, taču nesekmīgi. Ceturtais ir mūsu pacients, kuram jau desmit gadu asinsvads ir slēgts,» stāsta A. Kalniņš. Pacientam šīs operācijas veic bez narkozes - tiek punktēta cirkšņa artērija, caur to zonde aizvadīta līdz sirdij. Caur zondi iespējams piekļūt slēgtajam asinsvadam, ieiet tajā ar īpašu stīgu un ar speciālu baloniņu slēgto vietu paplašināt. Parasti slēgtajā vietā tiek ievietota īpaša asinsvada protēze - stents, kas iepriekš slēgto vietu notur atvērtu.