Rajonā, kur Talibam! darbojas - Bruklinā -, ir krietni jācenšas, lai gūtu kādu atzinību, jo, iespējams, tas ir pēdējos desmit gados muzikāli raženākais rajons, ja vērtē pēc novērojuma, cik daudzi interesanti popmūziķi par savu mājvietu min tieši Bruklinu. Un Talibam! ir centušies gana enerģiski un drosmīgi, lai taptu pamanīti un atzinīgi novērtēti tādos autoritatīvos mūzikas medijos kā, piemēram, Pitchfork un aicināti uz sadarbību ar tādiem Ņujorkas avangarda mūzikas veterāniem kā ģitārists Rīzs Četems. Savā asā tehniskā tvēriena dēļ Talibam! mūziķi tiek salīdzināti ar matemātiskā roka meistariem Battles, savukārt džezīgi psihodēliskais skanējums rosina asociācijas ar 1970. gada eklektiskā džeza veterāniem Sun Ra Arkestra. Reizēm šādi tehniski asi un enerģiski mākslinieki kā Talibam! ir spējīgi vien uz īsu muzikālu sprintu, taču viņi ir īsti gargabalnieki.
Neapšaubāmi publikas simpātijas vairo arī viņu vienkāršais tēls uz reizēm visai pretencioza fona. Talibam! ieraksti demonstrē, ka viņi ir allaž ieinteresēti pētīt un mainīties - viņi spēj būt oriģināli, nepieslienoties žanriem un normām par to, kas ir «mūzikas grupa». Pēdējā laikā viņi savu muzikālo paleti papildinājuši ar vokālu un saksofonu, palēninot un relaksējot tempu un radot vēl savdabīgāku, vīrišķīgāku un sulīgāku skaņu. Viņi neļaujas avangarda klišejām un ir necili un vitāli. Ar šādu attieksmi Talibam! dalībniekus atzinīgi vērtē gan auditorijas, kas interesējas par mūziku, gan arī «garāmgājēji». Var teikt, ka Talibam! ir veidojums, kas labi atspoguļo Ņujorkas avangarda garu - spēju muzikāli atvēzēties, muzicējot tipiskajās metropoles avangarda mūzikas «siltumnīcās» - bēniņos, bāros un galerijās.
Un viņu nosaukums? Tas ir ironisks aizguvums no New York Post virsraksta publikācijai par bombardēšanu Afganistānā. «Humors šķiet dabiskāka komunikācija nekā akmeņaina izteiksme,» savu pašironisko veidolu īsi komentē Mets Motels. Taču attieksmē pret mūziku viņi saglabā dziļu nopietnību.