Tā vietā apstiprinātu trases posmu B2-2, kas šķērso samērā daudz lauksaimniecības zemju un daudzām mājsaimniecībām ir neizdevīgs.
Projekta virzītāji neslēpj bažas, ka salīdzinoši nelielā Salacgrīvas posma dēļ var iekavēties visas trases saskaņošana, savukārt iedzīvotāju vidū izskan viedoklis, ka viņi ir apmānīti, vispirms saskaņojot vienu variantu, pēc tam to citās instancēs noraidot.
RB Latvija pārstāve Rita Voronkova pēc tikšanās ar iedzīvotājiem Dienu informēja, ka par C5 diskusija vēl turpināsies, tomēr jāapzinās, ka pastāv risks projektu iekavēt Latvijas teritorijā, tas nozīmētu atbildību pret pārējiem partneriem Baltijā. Vēl viens risks ir tiesvedība Eiropas līmenī par aizsargājamās Natura 2000 teritorijas skārumu. R. Voronkova atzina, ka sanākušie iedzīvotāji šos argumentus neesot bijuši gatavi uzklausīt.
Alternatīvo trašu izstrādātājs, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, Dienai atzīst, ka B2-2 apiet Natura 2000 teritorijas gar pašu malu. Trase skar lauksaimniecības zemes, bet ne ēkas. C5 alternatīva virzās lielākoties pa mežu.
Visticamāk, ir nepieciešama iedzīvotāju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem vai pat četrpusējas sarunas, iesaistot divas ministrijas, pilnsabiedrību, Salacgrīvas pašvaldības un iedzīvotāju pārstāvjus. Taču Dienas rīcībā ir VARAM 31. maijā notikušās sapulces protokols. Tajā piedalījušās trīs no šīm četrām pusēm, izņemot pašvaldību, un sanāksmes protokolā strikti ierakstīts: «MK lēmuma projektā netiks iekļauta C5 alternatīva. Izvērtējot situāciju attiecībā uz C5 alternatīvas iespējamo īstenošanu, tiek konstatēta virkne risku, kas būtiski apdraud projekta īstenošanu kopumā un ne tikai nacionālā kontekstā, bet visu Baltijas valstu kontekstā.» Tāpat konstatēts, ka, izstrādājot jaunu dabas aizsardzības plānu, nevar paredzēt, ka netiek konstatētas jaunas dabas vērtības. Ja tiek veikta atkārtota biotopu kartēšana, jārēķinās ar papildu laiku ap trim mēnešiem, kam seko atbilstoši normatīvo aktu grozījumi, kas varētu aizņemt līdz diviem gadiem. Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumā iedzīvotājiem nepieņemamā trase B2-2 atzīta par vienīgo iespējamo.
Diena sazinājās ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktori Gitu Strodi. Pēc viņas teiktā, projekta izstrādātāji jau pašā sākumā ir zinājuši, ka DAP neatbalstīs variantu, kas šķērso biotopus, jo tādā gadījumā ir vajadzīga Eiropas Komisijas (EK) atļauja. Taču problēma nav tikai saskaņojumā ar EK. «Mēs negrasāmies apšaubīt valsts nozīmes projektu, bet nebūs tā, ka neko neteiksim. Teritorijas individuālie noteikumi neatļauj šajā vietā veidot jaunas infrastruktūras līnijas. No likumiskā viedokļa tas nav iespējams,» skaidro G. Strode. No viņas teiktā izriet, ka šinī gadījumā postījums dabai pat nebūtu pārāk liels, taču ir bažas, ka, grozot noteikumus dzelzceļa dēļ, radīsies precedents, ko izmantos citu projektu saskaņošanas laikā, kas var skart daudz plašākas teritorijas. «Mēs principiāli neiebilstam, ka tur būvē dzelzceļu, bet likums to neļauj. Izstrādātājiem vajadzēja paskatīties, vai noteikumi to pieļauj,» norāda G. Strode.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Cīrulis (RA) Dienai pauž pašvaldības apņēmību «pielikt visus spēkus, lai, saglabājot dabu, neiznerrotu cilvēkus». Pēc viņa teiktā, C5 trase šķērso Vitrupes ieleju apmēram 60 metru posmā, un ir iespējams maksimāli saudzīgs risinājums. Viņaprāt, ir jāmēģina jautājumu risināt iedzīvotājiem labvēlīgākajā variantā. Taču arī pašvaldības pārstāvis ir neizpratnē, kāpēc iedzīvotājiem tika dota cerība, ja plānotāji iepriekš zināja, ka sūri grūti diskusijās panāktais maršruts tomēr neizies cauri.
Viena no iespējām ir virzīt valdībā abus variantus, uzticot lēmuma pieņemšanu ministriem. Tur Salacgrīvas domes pārstāvji varētu nākt klajā ar saviem argumentiem. Jautāts, ko iedzīvotāji darīs, ja MK nobalsos par B2-2, J. Cīrulis pieļauj apstrīdēšanu Satversmes tiesā vai pat Eiropas Savienības līmenī, vienlaikus norādot, ka tas nav viņu mērķis.