«Novembrī noslēgsies pētījums, kura rezultāti tad arī noteiks, uz kuru no pilsētām mēs būvēsim dzelzceļa līniju,» Lietuvas medijiem norādījis Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Sauļus Ģirdausks, kurš atzina, ka līdz šim par šo jautājumu politiķu un ekspertu vidū ir valdījusi nevienprātība. Iepriekš Lietuva bija pieņēmusi lēmumu un veikusi nepieciešamos grozījumus likumdošanā par to, ka dzelzceļa līnija būtu jābūvē caur Lietuvas dzelzceļa sistēmai nozīmīgajiem Šauļiem. Savukārt Baltijas valstu uzdevumā britu uzņēmuma AECOM veiktajā pētījumā norādīts, ka ekonomiski izdevīgāka būtu dzelzceļa līnijas būvniecība caur Panevēžu. Par šādu Rail Baltica II dzelzceļa maršrutu iepriekš arī vienojās Baltijas valstis.
Lietuvas paredzamais lēmums ietekmēs arī Latviju, jo kaimiņvalsts nespēja izšķirties var aizkavēt projekta realizāciju, savukārt izvēle par labu Panevēžai vai Šauļiem attiecīgi izšķirs to, kur tieši jaunā dzelzceļa līnija tiks būvēta Latvijas teritorijā. Tiesa gan, Satiksmes ministrijas (SM) Sauszemes transporta departamenta Dzelzceļa nodaļas vadītājs Jānis Eiduks Dienai norādīja - no Latvijas viedokļa jautājums par to, caur kuru no Lietuvas pilsētām tiks būvēts Rail Baltica II dzelzceļš, vēl nav tik svarīgs, jo pagaidām projekts nav pavirzījies gana tālu. J. Eiduks, kurš ir Latvijas pārstāvis ar projektu saistītajās starpvalstu sarunās, norāda, ka Latvijai pašlaik svarīgākais ir tas, lai plānotajā laikā notiktu projektam nepieciešamā kopuzņēmuma izveide, par kuru Baltijas valstīm ar EK palīdzību izdevās vienoties tikai pirms dažām nedēļām. «Tāpat jārēķinās ar to, ka arī pēc kopuzņēmuma izveides ir nepieciešams zināms laiks, lai uzņēmums varētu sākt reāli darboties,» skaidro SM pārstāvis.
Uz nepieciešamību izvairīties no kavēšanās tālākajā projekta virzībā atgādināja arī ES transporta komisārs Sīms Kallass. Intervijā Igaunijas nacionālajai televīzijai ES komisārs norādīja, ka Rail Baltica II projekts ir tik tuvu realitātei kā vēl nekad, jo savu interesi par projektu ir apstiprinājušas arī Polija un Somija, tomēr projekta grafiks ir saspringts un laiks negaida. S. Kallass atgādina - projektam piešķirtais 85% ES līdzfinansējums ir ļoti dāsns, jo citiem infrastruktūras projektiem no ES budžeta tiek apmaksāta mazāka daļa.
Diena jau rakstīja, ka aprīlī Baltijas valstu satiksmes ministri parakstīja vienošanos par to, ka jau jūlijā Rail Baltica II projekta realizācijai Latvijai, Lietuvai un Igaunijai bija jāizveido kopuzņēmums. Iecerētā īstenošanu aizkavēja Lietuvas izvirzītā un kaimiņvalstu asi kritizētā ideja mainīt kopuzņēmuma juridisko formu, tomēr pēc sarunām ar EK jūlija vidū Lietuva atkāpās no šīs prasības un atkārtoti piekrita kopuzņēmuma izveidei. Rail Baltica II projekts paredz pēc 2020. gada uzbūvēt jaunu 950 kilometru garu Eiropas platuma ātrgaitas dzelzceļa līniju, kura savienos Tallinu un Varšavu.