Reālpolitika ir praktiska. Orientēta uz mērķi. Balstās uz praktiskiem, materiāliem apsvērumiem. Ideoloģija, ētika, morāles normas paliek dibenplānā. Lielajā politikā tās pamats ir militārs spēks, bet, ja mums tāda nav, šo iedaļu izlaižam, un mūsu attiecības ar Centrālāzijas valstīm atbilst visām reālpolitikas definīcijām. Apliecinājums - biežākas Latvijas, Uzbekistānas un Turkmenistānas valstsvīru un uzņēmēju vizītes.
Kuģis ar Turkmenistānas karogu Baltijas jūrā un Rīgas brīvostas sadarbība ar Turkmenbaši ostu valstī, kur šādas programmas mērāmas miljardos dolāru, izklausās daudzsološi. Krāšņi iztēlē vīd Uzbekistānas augļu un dārzeņu sadales centrs Daugavas krastā. Centrālāzijai Latvija nozīmē «tiltu uz Eiropu». Vai esam formulējuši, kas Centrālāzija ir mums?
Pirmkārt, īsta ekonomiskās sadarbības zelta bedre. Uzbekistāna un Turkmenistāna ir gāzes lielvalstis. Daudzsološu ekonomiskās sadarbības lauku tuvplānā ir tranzīts un transporta infrastruktūra starptautisku transporta koridoru veidošanai, lai preču nogādei izmantotu Kaspijas un Baltijas jūras ostas. Jaunais Zīda ceļš savienotu Baltijas un Centrālāzijas reģionus savstarpēji izdevīgai kopdarbībai.
Iepriekš par šķēršļiem saucām attālumu, valdošos režīmus un nesakārtoto uzņēmējdarbības vidi. Tagad Centrālāzija cenšas radīt biznesa atvieglojumus partneriem. Noslēgti līgumi, lai mūsu uzņēmēji nejustos diskriminēti. Starpvaldību vienošanās gluži kā nakts redzamības rīks ļauj padarīt biznesa vidi caurskatāmāku.
Saskarsmē ar valdošajiem režīmiem, šķiet, esam atteikušies no autoritāru valdnieku šķirošanas. Ja jau sadarbojamies ar valsti, kurā no viena cilvēka ir atkarīga jebkura biznesa labvēlība, jārēķinās ar paaugstinātu risku. Cenšanās no bagāta potenciāla zemēm gūt lielāku izdevīgumu neļauj piešķirt virsroku ētikas un morāles principiem. Latvijas diplomātiem Centrālāzijā atliek trenēties prasmē būt samērīgiem.
Otrkārt, plašas saiknes ar stratēģiski svarīgo un bagāto reģionu palielina Latvijas starptautisko lomu. Mūs vieno Afganistānas stabilitātes sekmēšanas temats. Latvijas kurss precīzi iederas ES Centrālāzijas stratēģijā. Ne velti Latvija apsolījusi uzskatīt ES un Centrālāzijas sadarbības stiprināšanu par vienu no savas prezidentūras ārpolitiskajām prioritātēm Eiropas Padomē 2015. gadā. Galu galā, ES sadarbības sakņošanās reģionā varētu pa pilienam kausēt arī jūtīgā cilvēktiesību temata apledojumu.
Apzinoties, ka iekšpolitikas īpatnības tiks piedotas apmaiņā pret pretimnākšanu lielos stratēģiskos un svarīgos divpusējos tematos, Centrālāzijas režīmu ārpolitika ir aizvien niansētāka. Ja kopīga valoda rasta, tā jāizmanto. Bet vai esam izlēmuši, kura mērķa labad Centrālāzijā jārīkojas rosīgāk? Jebkurā gadījumā, lai vairāk ir darīšanas nekā runāšanas.