Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) intervijā portālam Delfi norādījis - neviens Latviju eirozonā ar atvērtu referenduma jautājumu neaicinās, drīzāk var sagaidīt negatīvu konverģences ziņojumu vai arī Eiropa atradīs citu mehānismu, kā Latvijas iestāšanos eirozonā nobloķēt.
Avoti valdības gaiteņos un Briseles kuluāros pauž, ka Eiropa ir gana uztraukta par tās tēlu pasaules acīs, no kā atkarīga stabilitāte finanšu tirgos, un nepieļaus situāciju, ka Latvija tiktu laipni uzaicināta ieviest eiro, lai pēc tam no šīs iespējas lepni atteiktos. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka norāda - konverģences ziņojuma par atbilstību eirozonai pieprasījums kopā ar nepārprotami izteiktu gatavību referendumam par eiro ieviešanu būtu jauna juridiska situācija, ar ko Eiropa vēl nav saskārusies.
Konverģences ziņojumu, ko ik pēc diviem gadiem sagatavo Eiropas Centrālā Banka (ECB) par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kas vēl nav ieviesušas eiro, ekonomiskā stāvokļa atbilstību iespējamai eiro ieviešanai pēdējo reizi Latvija saņēma maijā, tolaik kā galvenā problemātika tika norādīts augstas inflācijas risks, kā arī tiesiskā regulējuma neatbilstība eirozonai. Kā vairākkārt minējis gan finanšu ministrs Andris Vilks, gan Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, ekonomiskos kritērijus Latvija izpilda jau kopš pērnā septembra, un šī pārliecība varētu kalpot par pamatu gatavībai martā iesniegt datus EK, lai ECB sagatavotu konverģences ziņojumu. Par to gan vēl jālemj Saeimai.
Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone atgādina, ka pamats konverģences ziņojumam ir ekonomiskie kritēriji, un, sagatavojot ziņojumu, EK un ECB balstās tieši uz tiem. Līdz ar to var spriest, ka vismaz tehniski negatīvam konverģences ziņojumam nevajadzētu būt. Tomēr, kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, teorētiski pastāv arī neliela iespējamība, ka kādu no rādītājiem varot aprēķināt pēc metodikas, kas dos Latvijai neiepriecinošu rezultātu, piemēram, ilgtermiņa procentu likmes vai arī ilgtermiņa inflācijas līmeni. Vienlaikus jāņem vērā, ka eirozonas valstis absolūti nav ieinteresētas iespējamā finanšu tirgu satricināšanā, līdz ar to, ja Latvija uz eirozonu dosies ar šaubīgu referenduma bagāžu, diez vai durvis tai būs plati atvērtas.
Visu valstu (izņemot Lielbritāniju un Dāniju) pievienošanās līgumos ES paredzēta arī iestāšanās eirozonā, kad tās izpilda ekonomiskos kritērijus, turklāt laiks, kad kritēriju izpildes gadījumā valsts iestājas eirozonā, ir tās izvēle, uzsver I. Šteinbuka. «Konverģences ziņojuma pieprasījums kopā ar referendumu būtu jauna juridiska situācija, jo līdz šim neviena no «jaunajām» eirozonas valstīm tādu nav rīkojusi, tā būtu jāanalizē,» iespējamo problemātiku atklāj I. Šteinbuka. Turklāt jāņem vērā, ka pēc konverģences ziņojuma lēmumu par uzņemšanu eirozonā pieņem eirozonas valstis, tā ka to gala lēmums jebkurā gadījumā ir politisks.