Referendumā piedalījās tikai 46% balsstiesīgo, no kuriem pārliecinošs vairākums jeb vairāk nekā 80% balsoja par prezidenta atstādināšanu. Tomēr ar to nepietiek, lai gāztu T. Basesku, jo premjers pirms tam bija spiests piekāpties ES prasībai referenduma rezultātus atzīt par spēkā esošiem tikai tad, ja tajā piedalīsies vairāk nekā 50% elektorāta.
T. Basesku sākumā mudināja vēlētājus balsot pret viņa atstādināšanu, taču vēlāk pievienojās opozicionāru aicinājumam boikotēt referendumu. Analītiķi norādījuši, ka tieši šī taktika kombinācijā ar valsti pārņēmušo politisko apātiju un ārkārtīgi karsto nedēļas nogali palīdzēja prezidentam noturēties amatā.
«Rumāņi noraidīja apvērsuma mēģinājumu,» referenduma rezultātus sveica T. Basesku. «Demokrātijas liesma aizvien kvēlo,» viņa teikto citēja ziņu aģentūra Reuters.
Taču premjera paziņojumi norāda, ka cīņa par varu Rumānijā tikai uzņems jaunus apgriezienus. V. Ponta uzsvēra, ka neredz iespēju vairs sadarboties ar prezidentu, kurš referendumā esot zaudējis leģitimitāti. «Mums vairs nav nekā apspriežama ar vīru, kuru noraidījusi tauta,» uzsvēra V. Ponta.
Premjers jau kopš maija, kad nāca pie varas, cenšas no politiskās skatuves nostumt prezidentu, kurš saniknojis tautu ar taupības pasākumiem. 29 gadus vecā bezdarbniece Raluka Ulea The Washington Post stāstīja, ka balsojusi pret atstādināšanu, lai pasargātu valsti no vēl dziļāka haosa. «Šajā krīzes laikā valsts apvērsums ir lieta, kas mums vismazāk nepieciešama.» Taču 60 gadu vecā pensionāre Mihaela Kretu uzsvēra, ka T. Basesku atstādināšanu pelnījis kā sodu par algu un pensiju samazināšanu. «Viņš rumāņu dzīvi padarījis ārkārtīgi smagu.»