Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa aģentūrai LETA paskaidrojusi - ja tiesa ierosinās lietu un lems par referenduma apturēšanu, tā noteiks termiņu, uz kādu tas tiek apturēts, kas, visticamāk, būs līdz Satversmes tiesas (ST) spriedumam šajā lietā. ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris jau iepriekš uzsvēris, ka jautājums tiks skatīts pēc iespējas ātrāk. Centrālā vēlēšanu komisija turpina 18. februārī izsludinātās tautas nobalsošanas sagatavošanu, ārvalstīs jau ir sākusies pieteikšanās balsošanai pa pastu.
Prasības pieteikumā iesniedzēji apstrīd Valsts prezidenta lēmumu iesniegt Saeimā pilsoņu rosinātos Satversmes grozījumus, kā arī Saeimas prezidija atzinumu par projekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā, lai lemtu par grozījumu nodošanu komisijām, uzskatot tos par neatbilstošiem Satversmei un Latvijas Republikas proklamēšanas aktam. Pieteikumā norādīts, ka minētajām institūcijām bija pienākums izvērtēt normu ietekmi uz Satversmes kodolu, jo rosinātais projekts maina valsts pamatus. Prasības iesniedzēji arī apstrīd iespēju nodot tautas nobalsošanai jautājumus, kas ir antikonstitucionāli paši par sevi, ja referendumā nevar lemt par nodokļiem, muitām, kara pasludināšanu un sākšanu un vēl vairākiem jautājumiem.
Prasību parakstījuši visi 14 VL-TB/LNNK deputāti, no Vienotības - 15 deputātu, no ZZS - viena deputāte. Zatlera Reformu partija, no tās Saeimā ievēlētie neatkarīgie deputāti un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vairākums atturējušies parakstīt prasības pieteikumu ar ļoti līdzīgu motivāciju. Viņi uzskata, ka referenduma novilcināšana var tikai palielināt spriedzi sabiedrībā, kas varot vēl vairāk sašķelties. To prognozē arī Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kura komentārs bija lakonisks: «Esmu izbrīnīts.» Ja 18. februārī notiktu referendums un tajā izteikts vairākums nobalsotu pret krievu valodu kā otru valsts valodu, šis jautājums tiktu noņemts no darba kārtības uz visiem laikiem, uzskata Valdis Zatlers (ZRP), Raimonds Vējonis (ZZS) un neatkarīgais deputāts Gunārs Rusiņš. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis domā, ka šim jautājumam uz visiem laikiem varētu pielikt punktu, lai nekad vairs netiktu rosināti valsts konstitucionālos pamatus graujoši referendumi, ar skaidru Satversmes tiesas spriedumu.