Par augstskolām, kurām pēc uzņemšanas nebija izdevies aizpildīt visas budžeta vietas, Diena vēstīja jau pērn. Pērn šī «topa» priekšgalā izvirzījās LiepU ar 22 pāri palikušām budžeta vietām un Latvijas Universitāte (LU) - ar 20.
LiepU «pārpalikušo» vietu skaits šogad nav tālu no dubulta pieauguma - papildu uzņemšanas laikā universitāte mēģinās atrast 38 budžeta studentus. «Pārsvarā tās ir eksaktās zinātnes, kur [speciālistu] pieprasījums ir lielāks par studentu interesi,» saka Uzņemšanas komisijas sekretāre Ilze Neimane. LiepU šāda situācija ir ierasta gadu no gadu. Arī pērn toreizējā Uzņemšanas komisijas sekretāre Ilze Damberga pauda, ka universitāte izpilda to, ko paredz valsts - iedala vislielāko daļu budžeta vietu eksaktajām zinātnēm, kas studentus interesē vismazāk. Kopumā LiepU pamatstudiju līmenī ir aptuveni 200 budžeta vietu.
LU situācija šogad ir uzlabojusies, jo papildu uzņemšanai iepriekšējo 20 neaizpildīto vietā šogad izsludinātas septiņas vietas. Universitāte to uzskata par nenozīmīgu skaitu, jo kopumā studēt gribētāji varēja cīnīties par 1403 budžeta vietām. «Šogad īpaši daudzi studētgribētāju bija izvēlējušies pretendēt tikai uz budžeta vietām, tas ir - iespēja saņemt valsts finansējumu savām studijām bija noteicoša studiju programmas izvēlē,» pauž LU pārstāve Ilova Vilcāne. Šogad brīvas vietas LU palikušas fizikas, somugru, dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotāja, kā arī teoloģijas un reliģijas zinātnes studiju programmās.
Pretēja situācija izveidojusies Daugavpils Universitātē (DU), kur neaizpildīto budžeta vietu skaits ir pieckāršojies. Pērn papildu uzņemšanā bija piecas budžeta vietas, šogad - 25. Tāpat kā citas augstākās izglītības iestādes, DU nav spējusi aizpildīt budžeta vietas dabaszinātņu studiju programmās, kā arī vācu filoloģijā, stāsta universitātes pārstāvis Jānis Kudiņš. Vācu filoloģijas programmas budžeta vietas DU neizdodas aizpildīt tāpēc, ka vidusskolā šis priekšmets nav populārs.
Ja augstskolām, kuras šī problēma skārusi, neizdosies atrast nepieciešamos studentus papildu uzņemšanas laikā, pārpalikušās budžeta vietas tās «pārbīdīs» studiju virziena ietvaros. Piemēram, budžeta vietas no kādas bakalaura līmeņa studiju programmas piešķirs tā paša virziena maģistrantūrai.
«Tā ir pieaugoša problēma,» situāciju komentē J. Vētra. AIP izstrādātais budžeta vietu sadalījuma projekts, kuru pirms nodošanas augstskolām apstiprina arī izglītības un zinātnes ministrs, pie radušās situācijas vainojams neesot, jo to izstrādā, vadoties pēc darba devēju rekomendācijām un valsts attīstības plāna. «Augstskolām ir iedota nauda, un tām ir jānodrošina studenti, jārada piedāvājums, kas varētu ieinteresēt jauniešus no visas Latvijas, nevis tikai no reģiona,» pauž J. Vētra, kurš sola rudenī ar augstskolu vadītājiem veikt pārrunas. Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs no plašākiem komentāriem, kamēr nav saņemtas septembrī gaidāmās augstskolu atskaites, atturas.