Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars Dienai ieteica «paņemt veco blociņu un apskatīties, kā jau pirms gada viņš teicis - reģionālo partiju veidošanās, izmantojot nacionālās politikas vājumu, ir sasniegusi kritisko robežu». Toreiz viņš solījis, ka pēc pašvaldību vēlēšanām Vienotība sāks sarunas ar reģionu partijām, lai veicinātu pretējo procesu un mazinātu politisko sadrumstalotību. Pirmajā sarunā, uz kuru vietējos līderus aicina Saeimas priekšsēdētāja, Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un premjers Valdis Dombrovskis, Vienotība izteiks vīziju par partiju sadarbību, kā arī par ne mazāk svarīgo attiecību uzlabošanu starp valdību un pašvaldībām. Tāpat Vienotība vēlas uzklausīt pašvaldību pārstāvju domas par partiju iespējamo sadarbību. Jau tagad Vienotība veido apvienību ar partiju Tukuma pilsētai un novadam, kuru vada Tukuma novada mērs Juris Šulcs. Apvienības durvis ir atvērtas arī citiem.
Uz pirmo tikšanos nav aicināta ne tikai Babītes mēra Andreja Ences vadītā Reģionu alianse (RA), kuras pārstāvji vada 13 pašvaldības, bet arī Liepājas partija un partija Latvijai un Ventspilij, kurām ir sadarbības līgums ar Zaļo un Zemnieku savienību. Iepriekšējā sasaukumā Liepājas partijai bija līgums arī ar Vienotību, kuras tagad domē vairs nav. «Man nav pārliecības, ka Reģionu alianse ir organizēta struktūra. Tā ir politiskā lietussarga organizācija, pie kuras aizgāja tie, kuriem nav partijas,» teica A. Kampars. Viņš gan piebilda - nav izslēgts, ka nākotnē šāda saruna notiks arī ar šoreiz neaicinātajiem. Viņš nepiekrīt, ka tuvināšanās notiktu tāpēc, ka reģionu partijas var būt konkurents vēlēšanās. RA līderis A. Ence viņa partijas atstāšanu ārpusē uzskata par nekorektu - tā esot tāda pati organizācija kā jebkura cita vietējā partija. «Taču nedomāju, ka reģionālās partijas kritīs Vienotības apkampienos. Iespējams, ir mērķis mūs sašķelt,» pieļāva A. Ence.
Pozitīvi uzaicinājumu novērtēja visi Dienas uzrunātie vietējie līderi Talsos, Valkā, Preiļos, Kuldīgā un Jēkabpilī, kuras mērs Leonīds Salcēvičs sacīja: «Jūtos ļoti pagodināts, ka tik augsta līmeņa amatpersonas izrādījušas interesi par reģionālajām partijām.» Tiesa, viņaprāt, par reģionu attīstību premjera partijas un vietējo līderu sarunai vajadzēja notikt jau agrāk. Arī Preiļu novada mērs un Latgales partijas vadītājs Aldis Adamovičs atgādināja, ka līdz šim Vienotība par reģioniem bija izrādījusi mazu interesi. «Mēs vairāk skatāmies uz reģionālo partiju pusi, nevis Vienotību,» atzina A. Adamovičs. Kuldīgas novada priekšsēde Inga Bērziņa atgādināja, ka arī Kuldīgas novada partija jau saņēmusi piedāvājumu no Reģionu alianses. Taču Vienotības aicinājumu viņa vērtē pozitīvi cerībā, «ka mēs tiksim sadzirdēti».
I. Bērziņa vēlas gūt skaidrību par nākamo ES fondu plānošanas periodu un to, kā šis finansējums būs pieejams pašvaldībām. L. Salcēvičam vēl būtiskāk būšot pārliecināt valdību, ka tai kaut kas jādara uzņēmējdarbības veicināšanā un labāk atalgotu darba vietu radīšanā. «Man sirds asiņo, redzot, kā cilvēki brauc projām,» sacīja L. Salcēvičs. Ir jāmeklē modelis, kā reģionu partijas varētu pārstāvēt savas intereses parlamentā un valdībā - līdz šim reģionu intereses varā bija ignorētas, tāpēc cilvēki veidoja vietējās partijas un stājās tajās, skaidroja Vidzemes partijas līderis un Valkas mērs Vents Armands Krauklis. «Ja piedāvātais modelis būs tāds, ka mūsu intereses būs ņemtas vērā un reģionu attīstība veicināta, tad viss ir iespējams,» sacīja V. A. Krauklis, atbildot uz vaicāto par sadarbību ar Vienotību.