Mārupes vidusskolā, kur vakarrīt konkursa norises laikā ciemojās Diena, valdīja klusums. Jau pēc anketu nodošanas jaunieši atzina, ka aizpildīt tās bijis interesanti, taču ne viegli. Daudziem grūtākie bijuši jautājumi par ārzemju tēmām. Devītklasnieks Ralfs atzīstas, ka nav atbildējis uz trim jautājumiem, bet Edgars, klasesbiedru smiekliem skanot, nosauc skaitli desmit. «Vieglākais bija par to dzejnieku,» saka Ralfs, kurš pēc konkursa jau aizmirsis, par kuru dzejnieku tad bija runa. Edgaram vieglākais bijis jautājums par Lauri Reiniku, kaut arī pats viņš Reinika dziesmas neklausoties.
Arī citi skolēni saka, ka šis bijis viegls jautājums. Savukārt par Al Qaeda bijušo līderi atbildēt nav izdevies. «Daudzi fakti bija zināmi, bet aizmirsās, kas tieši tas bija,» stāsta Kristaps. Viņš ikdienā par notikumiem valstī un pasaulē uzzina no vecāku sarunām, bet pats speciāli ziņām līdzi neseko. Arī Kristapa klasesbiedrene Katrīna atzīst, ka ziņas neklausās un internetā nelasa. Konkursam abi tomēr gatavojušies. Katrīnu nesaista sports, tāpēc šie jautājumi viņai palikuši neatbildēti, savukārt Kristapam gājis grūti ar Lietuvas atomelektrostaciju, toties jautājumi par ievēlēto Saeimu un par airBaltic lietu likušies viegli. «Es diezgan daudz iemācījos, jo gatavodamās ieskatījos internetā, un tagad zinu daudz vairāk,» saka Evita. Toties Endija un Agnese stāsta, ka gatavojušās tikai klases stundās. Viņām visgrūtākie šķita jautājumi par ārvalstu prezidentiem.
«Tas ir patīkams, atbildīgs un motivējošs notikums, kuram gatavojamies gada garumā, pārrunājam notikumus, spriežam par norisēm kultūrā un politikā un mācāmies izteikt savu viedokli,» stāsta vienas devītās klases audzinātāja Māra Zilaisgaile. Pirmā reakcija, uzzinot, ka ir iespēja piedalīties šajā konkursā, bijis pārsteigums - vai tiešām mums, acīmredzot esam izauguši. M. Zilaisgailes iepriekšējā audzināmā klase arī savulaik ir piedalījusies konkursā, un skolotāja vērtē, ka toreiz jautājumi bijuši vieglāki.
Savukārt mūzikas skolotāja Inga Cirse, kura bija klāt konkursa anketu aizpildīšanā, stāsta, ka skolēnu reakcija bijusi dažāda - vieni uzreiz pāršķīruši lapu uz beigām, citi pārbaudījuši, cik anketa ir gara un tad sākuši aizpildīt no sākuma. Skolotāja atzīst, ka ar mūziku saistītie jautājumi bijuši samērā viegli, grūtāks bijis jautājums par grupu Instrumenti. Jautājumi kopumā bijuši grūti, un arī pati I. Cirse uz visiem nevarētu atbildēt. M. Zilaisgaile rosina, ka nākamgad arī klašu audzinātāji varētu piedalīties konkursā.
Konkursu tradicionāli atbalsta tā ģenerālsponsors Swedbank un tās programma jauniešiem Open. Kā katru gadu, tiks noteikti individuālie uzvarētāji un klases uzvarētājas - pa vienai no Kurzemes, Latgales, Rīgas reģiona, Vidzemes un Zemgales reģiona.