Ziņu aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmu avotu Grieķijas valdībā, vēsta, ka jau nākammēnes Grieķija varētu mest visus aizspriedumus pie malas un kļūt par pirmo eirozonas dalībvalsti, kas lūdz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzību, ja nākamnedēļ notiekošajā ES samitā grieķi nesaņems skaidra atbalsta apsolījumus.
Iespējams, draudot ar iešanu pie SVF, Grieķijas politiķi vienkārši mēģina izdarīt spiedienu uz ES dalībvalstu vadītājiem un Eiropas Komisiju, kas līdz šim grieķiem gana skaidri likuši saprast, ka atbalsts valstij, kura eirozonā būtībā ieblēdījusies, tiks sniegts tikai ar stingriem nosacījumiem.
Vismaz patlaban nešķiet, ka ES politikas smagsvaru sirdis varētu atmaigt. Pirms neilga laika daži Vācijas politiķi Grieķijai ieteica vienkārši pārdot tai piederošās salas Vidusjūrā. Nupat Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka strauja finansiālā atbalsta sniegšana Grieķijai būtu nelietderīga un ES būtu lietderīgi padomāt par veidiem, kā no eirozonas varētu izslēgt valstis, kuras nespēj izpildīt prasības. Tiesa, arī Vācijai ir bijušas problēmas gan ar budžeta deficīta kritēriju, gan ar valsts parāda kritēriju ievērošanu. Taču, kas atļauts ES lielākajai ekonomikai Vācijai, nav un nekad nebūs atļauts tiem, kas no ES budžeta vairāk saņem, nekā tajā iemaksā.
Tādēļ, ja, draudot ar palīdzības lūgšanu SVF, Grieķija cer izmangot lielāku pretimnākšanu no ES samita dalībniekiem, tas, visticamāk, neizdosies.
Taču tikpat labi varam pieņemt, ka SVF kārts tiek izspēlēta, lai drusku atvēsinātu Grieķijas pilsoņus. Tādā gadījumā protestētājiem par biedinājumu var minēt Latvijas un Ungārijas veiktās strukturālās reformas. Sak, ja neļausiet mums paveikt to, ko prasa ES, iesim pie SVF un tad tik jūs redzēsiet - reformas būs daudz skarbākas.