«Domāju, Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā. Vienlaikus neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu Top 1000,» norādīja R. Ķīlis.
Vislabāk pērn tika apmaksāts piecu augstskolu rektoru darbs, par ko viņi saņēma no 54 līdz teju 70 tūkstošiem latu gadā, savukārt divi rektori nopelnījuši mazāk par 20 tūkstošiem latu gadā, liecina amatpersonu deklarācijās norādītā informācija par algām un honorāriem, ko rektori saņēmuši no to vadītajām mācību iestādēm. Tā Māris Auziņš, vadot Latvijas Universitāti, pērn no paša vadītās mācību iestādes saņēmis vairāk nekā 69 000 latu, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis - Ls 67 000, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektore Dace Markus - Ls 60 000, Rīgas Juridiskās augstskolas rektors Džordžs Ulrihs - Ls 54 000 un Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis - Ls 54 000. Mazāk par 50 tūkstošiem saņem tādu augstskolu vadītāji kā Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs - Ls 41 500, jau minētais LRP priekšsēdētājs un Daugavpils Universitātes rektors A. Barševskis - Ls 36 500, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns - Ls 35 000 un Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs - teju Ls 34 000.
Ap 27 un 26 tūkstošiem latu saņēma J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš, Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš un Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns. Vismazāk rektora algošanai pērn tērējusi Vidzemes Augstskola, Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija un Rēzeknes Augstskola, attiecīgi izmaksājot Vijai Daukštei Ls 18 700, Jānim Žīdenam Ls 19 000 un Edmundam Teirumniekam Ls 24 000.
«Pēc Latvijas mērogiem tā ir lielāka alga nekā mūsu sabiedrībā vidēji, tomēr tā kopējā summa sastāv no vairākām daļām,» norāda A. Barševskis. Augstskolu likums paredzot - par rektoru var būt persona, kurai jābūt profesoram. Tas savukārt nozīmē projektu un doktorantu darbu vadīšanu un zinātnisko darbu. Tāpat, ja doktorants saņem Eiropas grantu, viņa vadītājam pienākas papildu samaksa. Attiecībā uz rektora pamatalgu augstskolas senāts ir tiesīgs noteikt tās koeficientu, vērtējot mācību iestādei piesaistītos līdzekļus, attīstību un sasniegtos rādītājus.