Medicīnas acis
Vircburgas universitātē V.K.Rentgens strādāja no 1888. līdz 1900.gadam. Kādā novembra piektdienas vakarā pirms vairāk nekā simts gadiem, darbodamies savā fizikas laboratorijā, V.K.Rentgens konstatēja, ka ir atklājis jauna veida starojumu, ko pats vēlāk nodēvēja par X stariem.
Viņš ievēroja, ka, ar savādajiem stariem caurskatot cilvēka ķermeni, var iegūt ķermeņa attēlu. Lai to pierādītu, zinātnieks vispirms caurskatīja savu roku un pēc tam arī savas dzīvesbiedres plaukstu, iegūdams pat no šodienas vērtējuma apmierinošu rentgenattēlu. Tika atklāti stari, ko tēlaini nodēvēja par medicīnas acīm.
1901.gadā, Nobela nāves gadadienā, V.K.Rentgens bija pirmais, kurš saņēma prestižo Nobela prēmiju fizikā. Nedaudz vēlāk, 1905.gadā, vācu rentgenologu kongress X starus nosauca Rentgena vārdā, lai gan viņš pats iebilda pret šo nosaukumu.
Rentgena atklājums ātri kļuva zināms arī Latvijas zinātniekiem. Jau divus mēnešus pēc vācu fiziķa atklājuma Rīgas Politehniskā institūta profesors viņa eksperimentu atkārtoja un izdarīja zobenzivs žokļa rentgenuzņēmumu. Šī ir pirmā rentgenogramma tā laika Krievijas impērijā.
Kājāmgājēju priekšrocības
Otrs šīs Bavārijas pilsētas slavenais vīrs, kura vārds plaši zināms visā pasaulē, ir pedagogs Gustavs Valle. Tieši viņš uzreiz pēc Otrā pasaules kara pilnīgi izpostītajā Vircburgā lika pamatus jaunai skolu sistēmai. Jau pēc Pirmā pasaules kara 1919.gadā G.Valle izrādīja lielas rūpes par trūcīgo vecāku bērniem, ieviešot pilsētā skolas ārsta institūciju, kā arī plānveida zobu izmeklēšanu visiem skolēniem. G.Valles ieviestās reformas izglītības sistēmā eksistē vēl šodien ne tikai Vircburgā, bet arī lielā daļā Eiropas valstu.
Vircburga, kas pirms dažiem gadiem nosvinēja 1300 gadu jubileju, mūsdienās ir piektā lielākā Bavārijas pilsēta ar vairāk nekā 130 000 iedzīvotāju. Pilsēta ir slavena ar savu vēstures un arhitektūras mantojumu.
Par pilsētas zīmolu pamatoti dēvē Marienbergas cietoksni, taču man kā tūristei daudz iespaidīgāka un varenāka šķiet baroka stilā celtā valdnieku rezidence, kas atrodas otrā pilsētas galā, pretējā Mainas upes krastā.
Lai apskatītu abas arhitektūras pērles, jāiziet cauri visai vecpilsētai un jāpāriet pār veco Mainas tiltu. Protams, var braukt ar autobusu vai automašīnu, tas aizņems aptuveni nieka septiņas minūtes, taču tad daudz kas varētu palikt neredzēts: vecās universitātes ēka, Marijas kapela, rātsnams ar neparasti augsto torni, ko visā garumā labi var aplūkot no krietna attāluma, piemēram, stāvot uz vecā tilta, vecpilsētas nami, kas celti galvenokārt baroka stilā, un daudz ko citu.
Žilbinošā rezidence
Vircburgas valdnieku rezidence kopā ar galma dārzu un laukumu tās priekšā 1981.gadā iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Rezidenci cēla pēc arhitekta Baltazara Noimana plāniem no 1720. līdz 1744. gadam. Otru tik milzīgu ēku nav gadījies bieži redzēt. Tās vestibils tika veidots tā, lai tur vienlaikus varētu iebraukt ar vairākām karietēm.
Mūsdienās šī ārkārtīgi greznā ēka kalpo arī tīri praktiskiem mērķiem - tajā iekārtotas telpas vairākiem institūtiem, universitātes muzejiem, tās ziemeļu spārnā atrodas vīna pagrabs. Savukārt no rezidences ēkas uz dienvidrietumiem atrodas galma baznīca. Tik greznas iekštelpas kā šai dievnamā izdevies redzēt vienīgi Svētā Pētera bazilikā Vatikānā.
Nepārspējams savā greznumā ir arī rezidences galma dārzs, ko apjož augsts žogs. Agrākajos laikos tas kalpojis par pilsētas bastionu, bet šodien tiek izmantots kā viens no pilsētas parkiem.
Te pastaigāties ir patīkami pat vēlā rudenī, kad puķes jau noziedējušas un lielākā daļa lapu kokiem nobirušas. Dārzā ir ne vien vairākas eņģeļu skulptūras, pieminekļi, bet arī strūklakas un lapenes, kas veidotas kā gari koridori.
Pār septiņiem tiltiem
Un tagad no rezidences uz Marienbergas cietoksni! Visiespaidīgākā vieta, neskaitot rezidenci, ko mums nākas skatīt pa ceļam, ir vecais Mainas tilts ar svēto statujām. Šis tilts līdz 1886.gadam bija vienīgais visā Vircburgā, bet tagad pāreju pār upi ir veselas septiņas, tieši tāpat kā Heidelbergā pār Nekāru.
Veco tiltu būvēja ilgāk nekā divus gadsimtus, un tikai 30 gadu pēc celtiecības pabeigšanas tur novietoja akmens statujas, no kurām slavenākā ir Svētā Kiliana statuja. Šis tilts, tāpat kā Kārļa tilts Prāgā, paredzēts tikai gājējiem, kuri fotografējas ik uz soļa, taču neiztrūkstošos suvenīru tirgoņus gan šeit nemana.
Skatoties no tilta, šķiet, ka, lai tiktu līdz Marienbergas cietoksnim, gaida pamatīgs kāpiens, bet tā nemaz nav. Pilsētas kontrastus vislabāk var redzēt tieši uz tilta, kur viena krastmala pamatīgi apbūvēta, bet pretējā, kur atrodas Marienbergas cietoksnis, stiepjas plaši vīna lauki.
Vircburga ir slavena arī kā Bavārijas vīna galvaspilsēta. Ja izdodas tikt līdz cietoksnim, Vircburgas vecpilsētu var aplūkot no putna lidojuma un mēģināt saskaitīt daudzo Vircburgas baznīcu torņus.