Gada sākumā Latvijā bija 20 543 represētie, lielākoties cilvēki cienījamā vecumā. Politiski represētā statuss dod vairākas priekšrocības - papildu neapliekamo minimumu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, tiesības bez maksas braukt vilcienos un starppilsētu autobusos visā Latvijā un sabiedriskajā transportā vairākās pašvaldībās, bezmaksas ārstēšanos pie ģimenes ārsta un slimnīcā, sociālo rehabilitāciju. Lielākā problēma ir tā, ka tieši pēdējos gados par represētajiem atzīst cilvēkus, kam agrāk šādu statusu atteiktu. «Kur tad tie cilvēki rodas? Pašvaldībās veidojas blata sistēma, trūkst juristu, kas kompetenti prastu izvērtēt katru gadījumu. Kad par represētā statusu lēma rajonu līmenī, LPRA pārstāvji bija klāt katrā komisijā. Kopš izveidoti 109 novadi un deviņas lielās pilsētas, mēs vairs fiziski nevaram visur piedalīties. Taču mums tā ir goda lieta, lai patiesi uz Sibīriju izsūtītos nepielīdzinātu tādiem, kas reāli nav represēti,» uzskata LPRA priekšsēdētājs Gunārs Resnais. Piemēru netrūkst - pastniecei vācu laikā nošauts brālis, viņa pati ir labs cilvēks, nu tad piešķir represētā statusu. Tāpat šo statusu pieprasa ģimenes loceklis, kam visi radi izsūtīti uz Sibīriju, bet viņš pats nav bijis izsūtīts. Diezgan daudz ir tādu, kas padomju laikā kolhozos tikuši pārvietoti no viensētām uz ciematiem. Viņi uzskata, ka ir pārvietotās personas, taču represētie tam nepiekrīt. «Cilvēki, ko pārvietoja dzīvot citur, kad būvēja, piemēram, Zvārdes poligonu, nekādā ziņā nav represētie, jo viņiem ierādīja citu dzīvojamo platību,» uzskata LPRA valdes loceklis Tālivaldis Pētersons. Atbilstība respresētā statusam jāpierāda ar dokumentiem, taču arī tos mēdz viltot. LPRA sešos gadījumos ir sūdzējusies par nepamatotu apliecību izsniegšanu un tiesa tās anulējusi, taču, ja cilvēki apgalvo, ka apliecības nozaudējuši, neviens nevar pārbaudīt, vai šīs personas tomēr neizmanto represētajiem domātos atvieglojumus.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbalstījusi LPRA nostāju par centralizētas komisjas izveidi. Komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene uzskata, ka to personu, kas vēlas iegūt politiski represētā statusu, nav tik daudz, lai iesniegumus nespētu izskatīt viena komisija, jo veidot tādas katrā novadā ir nelietderīga resursu šķiešana. Tomēr Iekšlietu ministrija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. I. Circene pieļauj, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā Saeima. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka lemšanu par represētā statusu valsts var deleģēt pašai LPRA, bet, ja rodas aizdomas par notikušu blēdīšanos, tā jāpierāda tiesā.