Jau divas nedēļas jaunizveidotās biedrības Latvijas attīstībai līderis E. Repše, kurš ilgu laiku nesarunājās ar medijiem un izmantoja privātpersonas tiesības neinformēt sabiedrību par saviem politiskajiem uzskatiem, ir ļoti pieejams. Šajā laikā viņš ir paguvis atzīt savas agrākās kļūdas, norobežoties no senajiem hobijiem, kas no šodienas viedokļa varot traucēt darbam, un arī paziņot par nodomu visu uzsvaru likt uz valsts attīstības jautājumiem. Ar katru viņa uzstāšanos tiek kaitēts premjera V. Dombrovska prestižam, radot iespaidu, ka valdības vadītājs nespēj nodrošināt būtisku Ministru kabineta pienākumu izpildi. Taču Vienotības valdē pirmdien palika mazākumā tie, pēc kuru domām E. Repše un viņa domubiedrs Edgars Jaunups būtu uzreiz izslēdzami no partijas, lai nepieļautu, ka pašu partijas pārstāvji grauj premjera reputāciju. Līdz ar to nav izslēgts, ka šīs provocējošās darbības, kas liks ikreiz kādam no Vienotības taisnoties, turpināsies.
Uz vaicāto, kāpēc valde par to neizšķīrās, Vienotības priekšsēdes vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis Dienai atzina, ka paziņojums varētu šķist neadekvāti pieklājīgs un korekts esošajai situācijai, bet Vienotība varot to atļauties, jo ir spēcīgs un stabils politiskais spēks, kas jūtas pārliecināts arī par savu premjeru. «Protams, ekonomikas glābēju izteikumi ir atklāts uzbrukums Valdim Dombrovskim,» atzina Ģ. V. Kristovskis. Taču E. Repšem bija gatava atbilde arī uz jautājumu, vai viņš ar savu rīcību nenodara kaitējumu V. Dombrovskim. «Tas, ka valsts attīstība nevedas, ir vispārzināms fakts. Atkārtojot vispārzināmus faktus, nevienam kaitējumu nodarīt nevar,» teica E. Repše. V. Dombrovskis, kurš ir saņēmis uzslavas no ārvalstu partneriem, nav izrādījis satraukumu par kādreizējā domubiedra aktivitātēm un nesen Latvijas Televīzijas Panorāmā atzina, ka saredz biedrībā Latvijas attīstībai sabiedroto.
Lolita Čigāne žurnālistiem atgādināja, ka premjera pārraudzībā esošajā Pārresoru koordinācijas centrā jau top Nacionālās attīstības plāns 2014.- 2020. gadam, kura sagatavošanā aicinātas iesaistīties arī biedrības. Zināms, ka NAP prioritāšu sagatavošanā šo iespēju jau izmantojušas 75 biedrības un iestādes, iesniedzot vairāk nekā 470 priekšlikumu. Taču no E. Repšes sacītā varēja noprast, ka viņš negrib būt viens no 75 un vēlas gatavot kaut ko lielāku par Nacionālās attīstības plānu. Iespējams, E. Repšes biedrība nebūtu pelnījusi lielāku uzmanību kā bijušo Tautas partijas biedru Edgara Zalāna un Māra Riekstiņa izveidotais konservatīvo vērtību institūts Populares Latvija, jo mērķi abām biedrībām ir līdzīgi. Atšķirība ir tā, ka E. Zalāns pagaidām līdzās šai organizācijai neplāno veidot partiju, bet E. Repše par to runā diezgan daudz. E. Repše un E. Jaunups arī ir nevis likvidētas, bet premjera partijas biedri.
Vienotības paziņojums sākas ar vārdiem, ka valsts attīstību var panākt, skaidri nodalot biznesa ietekmi no politikas. Atsevišķi valdes locekļi te arī saredz «iemeslu nelielajai histērijai», kas varēja izraisīt šīs biedrības veidošanos. Ja agrāk cilvēkiem, kas piesaistīja partijām sponsorus, bija liela ietekme, tad pēc Saeimas atlaišanas «pelēkās zonas spēlētāju» loma strauji samazinoties. Partijas saņem naudu no valsts budžeta, bet uzņēmējiem vairs neesot jāmeklē vajadzīgie cilvēki, lai sarunātu sev interesējošās lietas, jo viņi tiekot uzklausīti oficiāli dažādos sarunu forumos - vismaz tā uzskata vairāki valdes locekļi. Sarmīte Ēlerte žurnālistiem arī atgādināja, ka vēlētāji jau iepriekš, neatbalstot apvienību Par labu Latviju!, ir pateikuši «nē» politikas un biznesa saplūšanai. E. Repšes biedrība, kurā ir vairāki uzņēmēji, savā sākotnējā darbībā atgādina PLL.