līdz 18. martam piedāvā ieklausīties 23 komponistu mūzikā. Pārsvarā tie būs pēdējos trijos, četros gados tapuši darbi, taču dialogā ar mūsu izaicinoši ekstravagantā XX gs. klasiķa, divu mūzu - mūzikas un literatūras - bruņinieka, jubilāra simtgadnieka Marģera Zariņa (1910-1993) daudzpusīgo daiļradi.
Kanēlis un arhitektūra
Kristaps Pētersons festivāla kopainā iekļaujas tikai ar vienu kamermūzikas opusu Kanēlis, kura atskaņojumā spēlēs arī pats. Taču viņa rokās šoreiz gan ir kas daudz vairāk par kontrabasu, jo tieši viņš ir šāgada festivāla mākslinieciskais vadītājs, tādēļ būtu jāpiesaka diezgan garā «penterī»: komponists, kontrabasists, esejists, mūzikas kritiķis, aranžētājs, producents un vēl arī pat mecenāts, lai gan tūkstošu viņa kontā nav. «Esmu noklājis visu laukumu un jūtos ļoti labi, bet vēl labāk jutīšos pēc 18. marta, kad esmu svēti nosolījies uz divām dienām izslēgt mobilo telefonu,» viņš smejas. Un tad nopietnā balsī piemetina: «Man liekas, ka šis būs labākais festivāls šogad Latvijā. Sirdi silda tas, ka piekrita piedalīties Kremerata Baltica, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, lieliskā Latvijas Radio kora grupa, Altera Veritas, brīnišķīgie solisti, piemēram, dziedātāja Ieva Parša. Gribu pateikt paldies visiem mūziķiem, kuri piedalās par ārkārtīgi zemiem honorāriem un dažos gadījumos pat par velti. Pateicoties viņiem, šāds festivāls vispār ir iespējams.»
Festivāls Latvijas Jaunās mūzikas dienas tiek rīkots jau trešo reizi. Tas tika izveidots ar ideju koncentrēti parādīt latviešu komponistu darbus dažādos žanros. Toreizējais Komponistu savienības priekšsēdētājs Uģis Prauliņš to sauca par darbu skati. Bet rezultāts nebija pietiekami atraktīvs. Ieguldītās pūles bija pamatīgas, taču koncertzāles bija tukšas un likās - kam tas vispār ir vajadzīgs?
K.Pētersons teic, ka šogad iecerēta īsti aizraujoša, spilgta programma - atskaņot pēdējo gadu radošo ražu, veidojot konceptuāli vienotu, saistītu programmu, kuras sāls ir dažādu mākslas veidu sintēze. Tieši uz to ar savu neparasto daudzpusību un vitalitāti rosinājis Marģera Zariņa daiļrades mantojums. «Tā ir ārpuskārtas parādība Latvijas kontekstā, un es esmu ārkārtīgi izbrīnījies, kāpēc viņš nav literatūras bestselleru sarakstos kaut vai ar savu slaveno Pavārgrāmatu (Viltotais Fausts jeb Pārlabota un papildināta pavārgrāmata, Liesma, 1973). Visas festivāla programmas izriet no tā, ko viņš ir darījis: uzmanības centrā ir gan viņa grāmatas, gan mūzika, kas skan gandrīz katrā koncertā - vai nu oriģinālversijā, vai arī manos pārlikumos. Ja nu M.Zariņš bija pirmais mākslu sintēzes eksemplārs Latvijā, tad arī festivāls bija jāveido kā mākslu sintēze. Tādēļ ir pieaicināti gan dzejnieki, gan videomākslinieks Krišs Salmanis, kurš palīdzēs ar nelielu, bet ļoti nozīmīgu video akcentu programmā Saulrietu violetās ērģeles (Rīgas Domā 7.III).» Komponistus, arī Marģeri Zariņu var sastapt pat veikalā - Santas Savisko foto izstādē Rīgas sejas, kur fotokolāžu veidā komponisti virtuāli novietoti uz māju jumtiem, dzegām, palodzēm un kokos, vienlaikus parādot arī Rīgas centra un Vecrīgas arhitektūru, kas bieži dēvēta par «sasaldēto mūziku». K.Pētersons šajā galerijā kā dzīva skulptūra rotā Latvijas Bankas fasādi.
No dancojošā šķīvīša
«Katrs koncerts ir sava pasaule. Kā visas planētas riņķo ap Sauli, tā visas programmas riņķo ap Marģeri Zariņu. Festivāla atklāšanas programmai Vecrīga (galerijā Centrs 6.III plkst. 22.20) ideju un saturu devis šādi nosaukts viņa stāstu krājums,» stāsta K.Pētersons. Skanēs ne tikai mūzika. Ar saviem dzejas lasījumiem piedalīsies Ingmāra Balode un Uldis Bērziņš. Turklāt viņus esot izvēlējies… pats Marģeris Zariņš. «Gatavojot festivālu, mums likās ļoti žēl, ka nevar noskaidrot tā centrālās personības viedokli. Nospriedām, ka vajadzētu padancināt šķīvīti. Vienvakar to arī izdarījām, un kā sev mīļākos dzejniekus Zariņš nosauca Bērziņu un Balodi! Viņš pat izvēlējās dzejoļus!» paskaidro Kristaps Pētersons.
Ar Marģera Zariņa literārajiem darbiem asociējas arī programma Saulrietu violetās ērģeles, jauno režisoru veidotās izrādes Vasaras stāsti un Apmātie. Izveidotas pat divas dažādas programmas Apmātie - viena Rīgai, otra Siguldai. Taču abas vieno latviešu mūzikā vienīgā dadaista Jura Ābola mūzika. Ņemot vērā Marģera Zariņa aizraušanos ar teātra mākslu, punktu festivālam pieliks simfoniskā programma Drāma (Lielajā ģildē 18.III). Ja vien K.Pētersonam ļautu, viņš daudz un interesanti stāstītu par katru programmu. Viņš tās izsmeļoši aprakstījis festivāla mājaslapā: www.komponisti.lv/ljmd, savukārt komponistus apcerējis esejās, kuru lasītājiem pašiem jāatmin, par kuru ir šis stāsts.