Pateikt, ka respektēs 9. maiju, var tikai pārsteidzoši drosmīgs Nacionālās apvienības pārstāvis. Diez vai «pozitīvais nacionālisms» ir vadošais noskaņojums nacionālistiem, kuru galvenā nacionālisma pazīme ir uzskats, ka Krievija un viss ar to saistītais ir ienaidnieks numur viens. Bet Baibas Brokas izvirzīšana Rīgas mēra amatam Nacionālajai apvienībai ir vairāk nekā personālijas izvēle.
Nacionālās apvienības vadība zināja Baibas Brokas nostāju. Un, neskatoties uz to, ka viņa jau iepriekš pateica, ka savu kampaņu nedomā būvēt Nila Ušakova gānīšanā, apvienības Rīgas nodaļas valdes sēde pat vienbalsīgi atbalstīja viņas kandidatūru mēra amatam.
Iespējams, ka Nacionālās apvienības nostājā var saskatīt taktisku aprēķinu. SKDS septembra aptauja liecina, ka 79% rīdzinieku un 64% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē Ušakova darbu Rīgas mēra amatā. Šie skaitļi vedina domāt, ka tā saucamie Rīgas panākumi jau ir zināms sabiedrībā pašlaik iesakņojies stereotips. Apgalvot, ka viss, ko dara Ušakovs, ir slikti, nozīmē lēkt ar pieri sienā, turklāt tā jau ir Vienotības izvēlētā taktika.
Tomēr Nils Ušakovs nav vienkāršs pašvaldības vadītājs no Saskaņas centra. Viņš ir simbols. Arī parakstīšanās par otru valsts valodu referendumā ir skārusi pārāk būtiskas ikonas, lai to tik viegli aizmirstu. Pietiek to atgādināt, un Baibas Brokas komplimenti Rīgas domei izskatās savādi. To var pavērst kā novēršanos no stingrās līnijas, ko var arī nepiedot tā saucamais nacionāli noskaņotais vēlētājs, par kuru Nacionālā apvienība galvenokārt cīnās ar Vienotību.
Vienlaikus Vienotībai pārspīlēti cenšoties sagrābt Nacionālās apvienības vēlētāju balsis, tā var pazaudēt mērenā latvieša atbalstu. Cilvēks, kas balso par Dombrovski, nav radikālis. Savukārt Nacionālajai apvienībai galēju nacionālistu un radikāļu stereotipa nomešana var palīdzēt pievērst plašāka elektorāta simpātijas, vēlētājam ieraugot tajā mērenu, tipiski latvisku alternatīvu Vienotībai.
Nacionālā apvienība jau pirms vairākām vēlēšanām pasludināja «pozitīvā nacionālisma» ideoloģiju. Un ir abrīnojami, ka partija mēģina to ieturēt, neskatoties uz to, ka pižiku, pufaiku, okupantu un lindermanu drillēšana ir ierastais un vieglākais veids balsu gūšanai auditorijā, kas ir pietiekami plaša.
Tomēr nepietiek runāt par «pozitīvu nacionālismu», ir vajadzīgs pozitīvs piedāvājums. Lai arī Baiba Broka šķiet rets putns Latvijas politikā, ar drosmi vien nepietiek. Ir vajadzīgs skaidrs Rīgas attīstības skatījums, diemžēl tieši to neredz.
Nevaru iedomāties Baibu Broku soļojam nakts lāpu gājienā kopā ar Raivi Dzintaru, un ne tas ir vajadzīgs rīdziniekiem. Tomēr ir vajadzīga ambīcija, kas pārsniedz ierastās desmit vietas pelēkai, pieticīgai pārstāvniecībai, kamēr Nils Ušakovs izgāzis krūti runā tikai par uzvaru.