Tajā būs divas akustiskās koncertzāles (viena no tām piemērota arī kino demonstrēšanai), telpas un aprīkojums semināru un konferenču rīkošanai, pilsētas profesionālajam pūtēju orķestrim, kafejnīcai un dzimtsarakstu nodaļai, kas jau četrdesmit gadu iesprostota pārbūvētā tipveida blokmājas dzīvoklī.
Vainags Zvaigznes dienā
«Šī ir īpaša diena. Zvaigznes diena!» priecājas koncertzāles vadītāja (valdes locekle) Diāna Zirniņa. Viņa neslēpj, ka lēmums par šāda objekta būvēšanu Rēzeknē nenāca viegli. «Diskusijas sabiedrībā bija smagas: vai tas ir nepieciešams, vai spēsim to uzturēt,» šādi strīdējušies, vai būvēt 13 000 km2 lielo sešstāvu ēku, tam tērējot 10,3 miljonus latu. «Izsaku milzīgu apbrīnu un cieņu Rēzeknes vadībai par drosmi pieņemt lēmumu, kas ļauj pacelties pāri ikdienišķībai un redzēt nākotni. Kultūras būves un infrastruktūra pilsētā darbosies arī kā ekonomikas dzinējspēks: cilvēki atgriezīsies pilsētā, kur kultūra burbuļos un dzirkstīs,» piedaloties spāru svētkos, uzsvēra kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Mazajā zālē būs 250 sēdvietu, lielajā - 750 līdz 1000. Transformējamās grīdas ļaus mainīt apmeklētāju ietilpību, mazajā zālē paredzot līdz 1000 stāvvietu, lielajā - 3000. Izbūvēta arī mobila orķestra bedre, varēs rādīt izrādes, aicināt operu, simfonisko orķestri. «Kad dzima ideja, bija paškritiski jāpaskatās un jāsaprot, ka pilsētā nav telpu lielu pasākumu rīkošanai. Pilsētas kultūras nama zāle, kura ir vislielākā pilsētā, vairāk par 400 cilvēkiem nevar uzņemt. Tas atsaucas gan uz biļešu cenu, gan pasākumu klāstu,» norāda D. Zirniņa.
Kad pilsētai bija jāizvirza sava mērķa redzējums integrētās attīstības programmā 2007-2013, koncertzāle tika pozicionēta kā kultūras un izglītības centrs Latgalē. «Uz to arī ejam! Nav runa tikai par to, ka rēzeknieši grib dziedāt un dejot. Kultūrprojekti, sakopta teritorija dara pilsētu pievilcīgu arī investoru acīs: šeit nav tikai guļamrajons un rūpnīcas truba, bet notiek arī citas aktivitātes,» ir pārliecināta topošās koncertzāles vadītāja. Jaunajā koncertzālē varētu ieskanēties arī ikgadējās Baroka mūzikas dienas Rēzeknē septembrī. Ir pat nodoms izveidot kamerorķestri un tam izaudzināt savu diriģentu.
Pēdējie ir tie pirmie
Daudzfunkcionālo centru vilcienā rēzeknieši ielēca pēdējie. Toties tagad ir pirmie. Iznācis, ka Latgale, kuru zinām kā valsts depresīvāko reģionu, piedāvās pirmo jaunuzcelto koncertzāli pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā. Būvniecība rit, piesaistot ES fondu un valsts līdzfinansējumu. Būvniecības darbus veic konkursa kārtībā izraudzītais uzņēmums Arčers. Nu jau jāsāk meklēt koncertzālei skanīgu nosaukumu. Pagaidām to dēvē arhitektu SIA Vizuālās modelēšanas studija projekta vārdā Zīdaste. «Tas ir Latvijā samērā reti sastopams putns ar skaistu cekulu un stingru raksturu,» paskaidro pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marina Sokolova.
Koncertzāle ir viens no drosmīgākajiem pilsētas jaunajiem projektiem līdzās topošajam Austrumlatvijas Radošo pakalpojumu centram (tas domāts bērniem un jauniešiem, leposies ar apzaļumotiem jumtiem un būs gatavs jau šopavasar!). Gājēju iela, vijoties gar Rēzeknes upi, savienos kultūras objektus. Par piesaistītajiem Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļiem restaurēs Zaļo sinagogu - tā celta 1845. gadā no koka un ir viena no vecākajām Baltijas valstīs. Brīnumainā kārtā saglabājusies cauri kariem. Savukārt Latgales Kultūrvēstures muzeja rekonstrukcijas augļi - jaunā piebūve - jau ir baudāmi.
«Šī būs pirmā koncertzāle, kas Latvijā vispār uzbūvēta. Kauns, ka Rīga to nevar,» uzskata Guntars Ķirsis, kura vadītās valsts koncertaģentūras Latvijas koncerti piedāvātais Novosibirskas simfoniskā orķestra koncerts oktobrī būs viens no pirmajiem jaunajā centrā. Tomēr atklāšanas pasākums netiks steigts uzreiz pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā un ir plānots 2013. gada sākumā. «Būve ir tehniski sarežģīta. Vispirms jāredz, kā šī «dāma» uzvedas,» paskaidro D. Zirniņa. «Galvenais, lai ir laba akustika un lai zāli var piepildīt. Esmu novērojusi, ka ļoti apmeklēti pilsētā ir tikai bezmaksas koncerti. Vai varēsim nodrošināt bezmaksas koncertus?» pārdomās dalās Rēzeknē dzīvojošā un Eiropā koncertējošā klavesīniste Ieva Saliete.
«Koncertzāli gaidām ar nepacietību, jo rēzeknieši to ir pelnījuši. Citādi mums jābrauc klausīties koncertus uz Daugavpili - 90 km vienā virzienā. Tas iespējams tikai ar savu transportu, jo pēdējais autobuss mājup no Daugavpils atiet jau aptuveni pirms pieciem pēcpusdienā...» stāsta rēzekniete Marina Sokolova. Koncerti līdz šim Rēzeknē notikuši tikai baznīcā un kultūras namā, kur jau sen par šauru. «Pie mums visu laiku brauc Sanktpēterburgas operete. Bet variantā: trīs cilvēki un viens krēsls. Nav īstas izrādes spožuma. Drīz varēs atbraukt ar visu kordebaletu!» priecājas Marina Sokolova. Arī kinoteātra pilsētā nav, un, vedot skolēnus ekskursijās pa reģionu, maršrutā mēdzot iekļaut kino apmeklējumu Daugavpilī... Jaunajā centrā Rēzeknē pašvaldība sola pat 3D kino.