Aplūkot abus mākslas priekšmetus un vērot, kā Rīgas domes un Jelgavas domes priekšsēdētāji Nils Ušakovs un Andris Rāviņš paraksta protokolu par to atgūšanu, baznīcā bija sanākuši ne tikai Latvijas un Polijas valsts diplomāti, mākslas zinātnieki, bet arī kupls skaits rīdzinieku.
Mākslas relikviju atgūšanai veltīts intensīvs sešu gadu darbs, ko veikusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju un Latvijas vēstniecību Polijā. Priekšmetus 16. februārī notikušajā vizītē Polijā oficiāli saņēma Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Ar sakrālās mākslas vērtību vēsturi baznīcā sanākušos iepazīstināja VKPAI speciāliste Dr. art. Rūta Kaminska, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktore Dr. art. Elita Grosmane. «Mājās atgriežas lieli mākslas darbi, kas veidoti vietējo meistaru rokām un ir sava laika Eiropas kontekstā cienīgi ierakstīti,» uzsvēra R. Kaminska.
1596. gadā pēc Rīgas rātes pasūtījuma meistara Hansa Meiera darinātais iespaidīga izmēra (3,10 X 3,78 m) septiņžuburu bronzas svečturis līdz šim glabājās Vloclavekas katedrālē - 200 km attālumā no Varšavas.
Svečturis Sv. Pētera baznīcā stāvējis altāra priekšā un izmantots bēru ceremonijās. Ar mākslas darbu izvešanu saistītā Paritārā komisija 1940. gadā atļāva priekšmetu izvest. Svečturis liecina par vēlās renesanses mākslas tradīcijām, kā arī Rīgas metāllietuves augsto profesionālo līmeni.
1617. gadā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcai dāvinātā lasāmpults, ko veidojis kokgriezējs Tobiass Heincs, pēc izvešanas tika iekļauta Poznaņas Nacionālā muzeja lietišķās mākslas kolekcijā. Masīvās ozolkoka lasāmpults vērtību nosaka XVII gadsimta sākuma kokgriezumu un intarsēto kompozīciju mākslinieciskās kvalitātes. Īpaši izceļams mākslinieka pašportrets, kas ir rets fenomens tā laika dekoratīvajā mākslā. Turpmāk lasāmpults atradīsies Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.