Tiekoties ar E.Zalānu, Rīgas mērs Nils Ušakovs (_SC_) nesen piedāvāja IIN pārdali kā vienu no risinājumiem galvaspilsētas infrastruktūras attīstībai. «Visu pašvaldībai pienākošos IIN daļu saņem tā pašvaldība, kurā nodokļu maksātājs deklarējis savu dzīvesvietu. Pašvaldība, kas dod viņam darbu un kuras infrastruktūru viņš ikdienā izmanto, nesaņem neko. Šī sistēma nav taisnīga un - kas vissliktākais - nemudina pašvaldības rūpēties par darba vietu uzturēšanu un radīšanu. Rezultātā Rīga, kas dod darbu simtiem tūkstošu cilvēku no visas Latvijas, ir spiesta samierināties ar nesamērīgi mazu daļu IIN un nevar pietiekami efektīvi attīstīt infrastruktūras objektus,» uzskata N.Ušakovs. Pēc viņa ierosinātā modeļa, tāpat kā līdz šim, pašvaldības saņemtu 80% no IIN, taču šie 80% būtu jāsadala vienādās daļās - 40% pašvaldībai, kurā nodokļu maksātājs dzīvo, 40% - pašvaldībai, kura nodrošina viņu ar darbu. Lai šo priekšlikumu īstenotu, nāktos mainīt nodokļu sistēmu regulējošos likumus, bet pagaidām konkrēti priekšlikumi likumu izmaiņām nav sagatavoti.
N.Ušakovs gan nav pirmais galvaspilsētas pašvaldības vadītājs, kurš aktualizē šo jautājumu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš (TP) atceras, ka par IIN pārdali cīnījies jau Māris Purgailis, kurš Rīgas mēra amatā bija no 1994. līdz 1997.gadam. «Jāredz aprēķini, tad varēs spriest. Visu laiku šis priekšlikums ir noraidīts, jo pēc nodokļu pārdales atšķirības starp pašvaldībām būtu krasākas, un Rīgai nāktos lielāku summu pārskaitīt pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Paliek atklāts jautājums, vai ar nodokļu pārdali Rīga iegūtu vai zaudētu,» šaubās O.Spurdziņš.
Ja sāk diskusiju par IIN pārdali, tad jārunā par sistēmas maiņu visā Latvijā, jo daudzi Rīgas iedzīvotāji strādā citu pašvaldību teritorijā, uzskata Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis (JL), atgādinot, ka novada teritoriju šķērso citu pašvaldību iedzīvotāji, kas dodas uz Rīgu. Savukārt Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (JL) uzskata, ka jāsakārto valsts un pašvaldību attiecības, nevis jāpārdala nodokļu ieņēmumi pašvaldību starpā. «Pārāk maz naudas nonāk pašvaldībām. Būtu jāmaina visa sistēma un jānosaka, ka pašvaldībām nonāktu 60% no nodokļu ieņēmumiem. Bijušo kolhozu teritorijas Pierīgā, kur zemes reformas laikā sākās aktīva būvniecība, prasa lielus ieguldījumus infrastruktūrā, un jāattīstās ir visām pašvaldībām, ne tikai Rīgai,» norādīja M.Bojārs. Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala-mūsu mājas) domā līdzīgi: «Deķīša staipīšana starp pašvaldībām nebūtu pareiza, drīzāk jārunā par nodokļu pārdali starp valsti un pašvaldībām, piemēram, daļēju PVN ieņēmumu novirzīšanu pašvaldībām.» Viņaprāt, ir grūti noteikt, kurš strādā Rīgā, jo Jūrmalā atkritumu apsaimniekošanu, ceļu remontu un citus darbus veic Rīgā reģistrētas firmas, kas nodarbina Jūrmalas iedzīvotājus, un pārskaitīt Rīgai IIN par šiem cilvēkiem nav loģiski.