Pašvaldības pārstāvji galvo, ka darbi kavēti netiek un kuru katru dienu speciālisti no Vācijas ķersies klāt sintētiskā zāliena likšanai. Pilnīgi gatavi lietošanai ar Eiropas futbola organizācijas UEFA gādību topošie laukumi būs augustā. Turklāt Rīgā laukumi tiek veidoti tā, lai ziemā tos varētu pārveidot par slidotavu.
«Atsaucība no bērniem ir liela, un mums kā futbola pilsētai tas ir no svara,» apmierināts ar maija vidū atklātajiem Mini Pitch futbola segumiem pie pilsētas bērnudārza un stadiona ir Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna. Tie ļauj domei nopietnāk domāt par novada bērnu trenēšanu un sacensību organizēšanu.
Līdz nākamajam mācību gadam pašvaldības un Latvijas Futbola federācija (LFF) uzstādīs pavisam 59 šādus futbola laukumus visā Latvijā. Mākslīgos segumus dāvina UEFA, bet pamatņu izbūves un uzklāšanas darbus finansē pašvaldības.
Lai izveidotu granīta šķembu pamatnes un uzliktu vārtus, apgaismes stabus un bortus mazākajiem laukumiem, galvaspilsētas dome gatava tērēt 328 402 latus, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli. Savukārt sintētiskais zāliens, kura piegādi un uzstādīšanu Rīgā veiks LFF, ir aptuveni 260 000 latu vērts. Visi laukumi atradīsies pie pilsētas skolām - 25 vietās tie būs 13 x 21 metra izmērā, bet desmit vietās - 20 x 40 metru izmērā.
Vaicāts par nelielo laukumu platību, LFF preses sekretārs Mārtiņš Hartmanis stāsta, ka UEFA ir svarīgi, lai tie būtu piemēroti tieši maziem bērniem un skaitliski būtu pēc iespējas vairāk. Tādu pašu izmēru mākslīgie laukumi ir izbūvēti daudzās Eiropas valstīs.
Aplūkojot izglītības iestāžu sarakstu, redzams, ka Rīgā lielākie futbola laukumi galvenokārt tikuši krievvalodīgo bērnu skolām - tās ir astoņas no desmit. «Tas nav saistīts ar to, ka es esmu krievs vai mana meita, kas skolu jau ir beigusi,» saka domes Īpašuma departamenta direktora vietnieks Oļegs Burovs. Projektam izvirzāmās skolas atlasījuši departamenta speciālisti pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, skolēnu skaita, tā, vai blakus ir pašvaldības zeme un vai apkārtne ir nožogota. No politiķiem spiediena neesot bijis.
Diena novēroja, ka 75. vidusskolā Ogres ielā, kur pirmdien viesojās domes politiķi un virkne ierēdņu, stadionā jau ir divi dabiskā zāliena futbola laukumi. Lai spēlētu bumbu, tik vien kā jānopļauj zāle. Taču tas nav traucējis šai skolai iegūt mini futbola laukuma segumu, jo, kā skaidro O. Burovs, tajā mācās daudz bērnu - aptuveni tūkstotis. Viņš norāda, ka izmantot jauno segumu varēs visi apkārtnes bērni, jo saskaņā ar UEFA ideju laukumiem jābūt visiem brīvi pieejamiem.
Pašvaldība sākotnēji plānoja sintētisko zālienu klāt uz asfalta seguma, taču pret to iebilda opozīcijas politiķi, jo uz tā varētu traumēt locītavas, tagad nolemts pamatni veidot no noblietētām akmens šķembām, tādu prasību izvirzīja arī UEFA. O. Burovs apgalvo, ka UEFA nav bijis iebildumu pret asfaltu klāšanu, taču pašreizējais risinājums izvēlēts kā labāks no lietusūdens novadīšanas viedokļa.