Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs, tās arhitektūra un pilsētvide ap Vecrīgu tapa laikā, kad pilsēta ekonomiski uzplauka. XIX un XX gs. mijā Rīga izveidojās par pilsētu, kādu pazīstam, mīlam un cienām. Tā uzplauka ne tikai saimnieciski, tā uzplauka kā Eiropas līmeņa kultūras, mākslas un inteliģences pilsēta. Arhitektūras ansambļi tapa atbilstoši tā laika pieprasījumam. Lai arī ēkas varēja būvēt vienkārši un primitīvi, «būvkungi» tomēr ieguldīja laiku, enerģiju un līdzekļus, lai būvētu skaisti. Pilsēta uzplauka, un uzplauka tālaika arhitektūras šedevri. Cilvēka mērogam atbilstošā apjomā un izcilā kvalitātē.
Analizējot Rīgas teritorijas plānojumu 2006.- 2018. gadam, kas nosaka zemes izmantošanas politiku pilsētā, man rodas jautājums: kāpēc šīs Rīgas vērtības, šo cilvēka mērogam atbilstošo arhitektūru, ar ko tik ļoti lepojamies rīdzinieku un Rīgas viesu vidū, esam plānojuši izbojāt?
Paskaidrošu savu skarbo viedokli.
Šis plāns paredz atsevišķas augstceltnes un augstceltņu kompleksus, kuru augstums var pārsniegt pat divdesmit piecus stāvus. Pagājušā gadsimta sākumā, laikā, kad Amerikā būvēja debesskrāpjus, Rīgā tika būvētas cilvēku mērogam atbilstošas celtnes, turpinot pilsētas saskaņoto arhitektonisko ansambli. Protams, arī šajā laikā tika nojauktas vairākas koka ēkas un kardināli izmainīts pilsētas plānojums. Tajā pašā laikā tika būvēts ansamblis, kuram ir lietotāji. Šīs ēkas vairumā gadījumu ir atjaunotas, piemērotas mūsdienu vajadzībām, un būtiski, ka tās vēl joprojām ir apdzīvotas un tiek lietotas. Tas pierāda, ka pilsētbūvnieciskā plānošana bija pārdomāta un pamatota.
No 2010. gada 18. marta līdz 16. aprīlim publiskai apspriešanai tiek nodoti grozījumi Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025. gadam un Rīgas attīstības programmā 2006.-2012. gadam. Plāns pašlaik ir spēkā. Bet esmu pārliecināts, ka tajā paredzētie augstceltņu masīvi tuvākajos divdesmit gados pilsētai nebūs vajadzīgi.
Jāatzīmē, ka jau pašlaik ir vērojamas problēmas ar jauno projektu apdzīvotību. Un, ja cilvēki ir gatavi pirkt dzīvokli, tad izvēli sašaurina fakts, ka vairākums ēku atrodas vēl nepabeigtā stāvoklī, piemēriem, Panorama Plaza Lielirbes ielā, Ģipša fabrika Ķīpsalā, Aurora Park Residence pie Māras dīķa, Tekstiliana Torņakalnā, vai arī to ieskauj būvlaukums, un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā situācija mainīsies. Vai tiešām mums nepieciešama tik vērienīga papildu apbūve?
Turklāt pēc treknajiem gadiem esam sapratuši, ka katrs jauns īpašums uzliek papildu nastu arī pilsētas infrastruktūrai. Problēma ir ne tikai tas, vai paredzētajām ēkām būs pieprasījums, bet arī tas, kā šīs atsevišķās augstceltnes varētu iederēties pilsētas kopējā veidolā.
Saskaņā ar plānu un paredzētajiem augstceltņu kompleksiem ir iespējams apbūvēt jebkuru no plānā apstiprinātajiem zemes gabaliem. Nopietns drauds, jo, atsaucoties uz plāna redakciju, šādas būvniecības rezultātā mēs iegūsim vēl sadrumstalotāku pilsētas koptēlu ar pilsētai neraksturīgām dažām augstceltnēm, kas vēl vairāk izjauks pilsētas kopējo ansambli.
Uzskatu, ka pilsētas plānotājiem godīgi jāatzīst savas treknajos gados pieļautās kļūdas priekšstatos par Rīgu un tās attīstību. Mēs esam radījuši vīziju par augstceltņu Rīgu, bet vīzija ir izsapņota. Jāatzīst, ka esam kļūdījušies. Attīstībai jābūt pakāpeniskai un plānveidīgai, kuras pamats ir pamatota pieprasījuma un piedāvājuma sakarība. Tādai, kāda tā bija gadsimta sākumā.
Rīga ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tas lielā mērā ir panākts, saglabājot kultūrvēsturisko vidi. Jaunā pilsētas plāna daļēja realizācija apdraud ne tikai palikšanu UNESCO. Vēl vairāk, plāns apdraud arī mūs - Rīgas iedzīvotājus. Es gribētu uzsvērt, ka UNESCO nav svarīgākais vērtētājs. Mums jāsaprot, ka mūsu bērni būs tie, kas dzīvos šajā pilsētā. Salīdzinot 30 Eiropas valstis pēc iekšzemes kopprodukta un pirktspējas rādītājiem, Latvija ierindojas 28. vietā pirms Turcijas, Maķedonijas un Rumānijas.
Mūsu bērni vērtēs pilsētu, kāda tā izskatīsies, vai tā būs dzīvošanai pievilcīga - ilgtspējīga globālajā mērogā.
Pilsētas attīstības plāns paredz kardinālas izmaiņas Lucavsalā, 400 000 kvadrātmetru Zaķusalā. Pārāk tuvu vēsturiskajam centram vērienīgas attīstības iespējas paredzētas abos Daugavas krastos. Loģiski rodas bažas par to, kā mēs, projektu attīstītāji, lietosim šo plānu. Tuvākajos desmit gados ne pilsētas ekonomiskajai, ne sociālajai attīstībai nav nepieciešams šāds plāns. Tam nav ne pamatojuma, ne arī pielāgotas pilsētas infrastruktūras, sabiedriskā transporta plūsmas un pievadceļu nodrošinājuma.
Jāņem arī vērā, ka komercbanku nekustamo īpašumu nelikvīdo objektu skaits tikai palielinās. Tas nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē nekustamā īpašuma tirgū nonāks vairāki miljoni kvadrātmetru būvplatības. Tas būtiski var ietekmēt nekustamā īpašuma tirgu
Pilsētai jābūt piemērotai dzīvošanai, savukārt biroju un komercplatību apjoms jau šobrīd pārsniedz pieprasījumu. Jaunais pilsētas attīstības plāns draud radīt disonansi pilsētas attīstībā. Tas radīs neprofesionālu, sadrumstalotu iespaidu par pilsētu, pilsētas plānotājiem. Pilsētas vadībai ir jāsāk diskusija par uzņēmējiem un rīdziniekiem pieņemama mēroga pilsētas attīstības plāna jaunās redakcijas mērķiem, lai izstrādātu jaunu pilsētas attīstības plāna redakciju.
Iedomāsimies - pilsētas kanāls ar mazām laivu piestātnēm, mazās kafejnīcas ar rīdzinieku iemīļotajām smalkmaizītēm, vietējo amatnieku un mākslinieku darinātajām mazajām arhitektūras formām un parka soliņiem. Iedomāsimies vakaros izgaismotu Daugavmalas promenādi ar neskaitāmajām kafejnīciņām un tirgotavām piestātņu malā, ar cilvēka mērogam atbilstošu pilsētas plānojumu, harmoniski attīstītām teritorijām, ar videi piemērotu un zaļajai arhitektūrai atbilstošām privātmāju teritorijām ap 600 kilometru garo ūdensmalu Rīgā.
Rīgai jākļūst par pilsētu dzīvošanai un dzīves kvalitātes sajūtu baudīšanas metropoli visai Eiropas Austrumu daļai ...