Rīgas konference ir lielākais ārpolitikai veltītais forums Ziemeļeiropā, kurš šogad notiek jau astoto reizi un ir ieguvis stabilu vietu reģiona diplomātiskajā dienaskārtībā. Konferenci rīko Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Ārlietu un Aizsardzības ministriju.
«Rīgas konference ir ikgadēji ārlietu speciālistu Dziesmu svētki,» foruma nozīmīgumu Dienai raksturoja LATO valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa. Viņa atzina, ka Rīgas konference jau ir pārbaudīts zīmols, par kura vērtību neviens nešaubās. «Šāgada konferences fokuss ir transatlantiskā sadarbība, Eiropas reģiona ekonomiskie un drošības izaicinājumi un Austrumu partnerība, tostarp attiecības ar Krieviju,» stāstīja Ž. Ozoliņa.
Problēma - konkurētspēja
Viena no Latvijai nozīmīgākajām bija konferences atklāšanas diskusija Vai Eiropa vēl joprojām ir nozīmīgs spēlētājs globālajā ekonomikā?, jo šis jautājums sabiedrībai ir īpaši aktuāls brīdi pirms pievienošanās eirozonai. Visi runātāji pauda nešaubīgu pārliecību par Eiropas svarīgo lomu pasaules ekonomikā, par spīti daudzajām problēmām, tostarp konkurētspējas zudums. «Eiropas Savienības problēma nav tās ārējais parāds, kurš mums ir mazāks nekā ASV vai Japānai. Mūsu problēma un izaicinājums ir konkurētspējas sarukums, kam par iemeslu ir neefektīvais darba tirgus un nepietiekamie izdevumi pētniecībai un attīstībai. Eiropa salīdzinājumā ar ASV krietni atpaliek arī pētniecības rezultātu pārvēršanā inovācijās,» atzina Latvijas premjers Valdis Dombrovskis.
Viņš arī uzsvēra, ka Eiropai ir milzīgs neizmantots potenciāls - vienotais iekšējais tirgus, kur īpašas iespējas paveras tieši pakalpojumu jomā. «Mums ir jādomā gan par banku savienības izveidi, gan kopējā digitālā tirgus izveidi,» bilda V. Dombrovskis. Valdības vadītājs arī uzsvēra, ka Eiropas Savienībai, īpaši eirozonas valstīm, ja tās vēlas veiksmīgi funkcionēt, ir jāizveido kontroles un sankciju mehānisms, kas spiestu valstis ievērot Māstrihtas kritērijus.
Atbildot uz jautājumu, vai ir taisnīgi, ka Latvijai, pievienojoties eirozonai, būs jāglābj Grieķija, kurā ir daudz augstāks dzīves līmenis, V. Dombrovskis norādīja, ka tā ir problēma: «Taču mēs, iestājoties eirozonā, slēdzam kompleksu līgumu, kas nozīmē, ka mēs ne tikai baudām visus labumus, kurus dod dalība eirozonā, bet arī dalām visas grūtības.»
Horvātijas premjers Zorans Milanovičs atzina, ka Latvija ir vienlaikus gan nolādēta, gan svētīta. Nolādēta ar dziļu ekonomisko recesiju krīzes gados un svētīta ar veiksmīgu krīzes pārvarēšanu, kas lika pārveidoties un mainīties. Horvātijas valdības vadītājs pauda atbalstu V. Dombrovska teiktajam par iekšējā tirgus stiprināšanu, vienlaikus stingri noraidīja jebkādas federālisma idejas. Savukārt Grieķijas bijušais finanšu un ekonomikas ministrs Januss Papantonio uzsvēra, ka Eiropas dienvidvalstīm ir nepieciešams Maršala plāns, no kura gūtu labumu visa Eiropas Savienība.
Jāmācās no Latvijas
Viens no konferences interesantākajiem pasākumiem bija noslēguma diskusija par Eiropas stratēģisko redzējumu, kur tika spriests gan par ES attiecībām ar ASV, gan Austrumu partnerību un situāciju Tuvajos Austrumos. Īpašu asumu diskusijai piešķīra Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš uzsvēra, ka ir bezjēdzīgi runāt par kādiem stratēģiskiem redzējumiem, kamēr visas valstis nepilda to, ko tās ir apņēmušās. Proti, runa ir par izdevumiem aizsardzībai - ES dalībvalstis ir apņēmušās, ka tie būs 2% no IKP, taču to ievēro reti kura valsts. Arī Latvijas izdevumi aizsardzībai ir mazāki par 1% atšķirībā no Igaunijas, kura šim mērķim tiešām tērē 2% no IKP. T. H. Ilvess asi kritizēja pieņemtās vienošanās nepildīšanu.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis uzsvēra, ka ES vēl joprojām pastāv netaisnīga attieksme pret Austrumeiropas valstīm. «Uzskats, ka Rietumeiropa var mācīties no Austrumeiropas valstīm, vēl joprojām ir revolucionārs. Taču, ja Rietumeiropa spētu mācīties no Latvijas, kura veiksmīgi pārvarēja krīzi un kuras premjers pēc fiskālās konsolidācijas spēja uzvarēt vēlēšanās, visai Eiropai pārvarēt ekonomisko krīzi būtu daudz vieglāk,» atzina R. Sikorskis.
Konferences divās dienās notika seši diskusiju paneļi un trīs nakts sesijas, kurās piedalījās 59 runātāji. Latvijas galvenie pārstāvji bija premjers Valdis Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.