Kā skaidro Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale, patlaban par jauna teritorijas plānojuma izstrādi notiek sarunas pašvaldības vadības līmenī, rakstisku uzdevumu varētu saņemt jau tuvākajā laikā un jūnijā varētu būt pieņemts lēmums par izstrādes sākšanu. Ir sākta izpētes daļa, un tai piešķirti 50 tūkstoši latu.
Elastīgāka pieeja
Jaunu pieeju plānojumiem paredz Teritorijas attīstības plānošanas likums, kas stājās spēkā pērnā gada nogalē. Līdz šim pašvaldības līmenī bija divi plānošanas līmeņi - teritorijas plānojums un detālplānojumi, tagad starp tiem ir ieviests arī lokālplānojums, kura izveidi varēs rosināt un finansēt ne tikai pašvaldība, bet arī īpašnieki. Tas īpašniekiem ļaus negaidīt pašvaldības budžeta iespējas un paātrināt procesu līdz pusgadam, prognozē Margarita Gorškova, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Telpiskās plānošanas departamenta juriskonsulte. Tomēr jāpiebilst, ka pati procedūra nav mainīta - lokālplānojuma izstrāde noris līdzīgi teritorijas plānošanai, iekļauta arī sabiedriskā apspriešana. VARAM pārstāves skatījumā - tie nebūs bieži gadījumi, kad īpašnieki paši finansēs procesu. To, visticamāk, varētu darīt lieli investori, kas vēlēsies attīstīt konkrētas teritorijas.
Šāda sistēma paredz, ka teritorijas plānojums būs vispārīgāks. Pašvaldības pārstāve I. Purmale skaidro, ka, nepārtraukti mainoties ekonomiskai situācijai, pieprasījumam un piedāvājumam, mainās arī īpašnieku intereses. Pašreizējā teritorijas plānojuma detalizācijas pakāpē pašvaldībai jāveic grozījumi ik pēc gada vai diviem, lai ļautu īpašniekiem attīstības iespējas, kādas ir adekvātas konkrētai situācijai. Tā gadu pēc pašreizējā teritorijas plānojuma pieņemšanas tika izdarīti pirmie grozījumi, un nu pašvaldībā atkal saņemts vairāk nekā 400 iesniegumu ar grozījumu lūgumiem. I. Purmale saka: «Šis bezgalīgais stāsts par grozījumiem tālāk nav lietderīgs. Ir jāpārskata pēc būtības. Lai plānojums nebūtu jāpārskata nepārtraukti - tā situācija nav normāla. Tāpēc nepieciešams vispārīgais līmenis, kas ļautu elastīgāk paskatīties uz lietām.» Arī VARAM pārstāve M. Gorškova situāciju skaidro līdzīgi - jo detalizētāks teritorijas plānojums, jo vairāk to iznāk grozīt. Tagad likumā iestrādāta iespēja, ka gadījumos, ja teritorijas plānojums nav gana detalizēts, pašvaldība var izstrādāt lokālplānojumu kādai pilsētas daļai.
Domē arī pieņemts lēmums aktualizēt Rīgas teritorijas attīstības stratēģiju, ko Pilsētas attīstības departamentā min kā vēl vienu argumentu par labu jaunam teritorijas plānojumam, kas tiek veidots, vadoties pēc stratēģijas. «Stratēģija ir līdz 2025. gadam, bet, tā kā ekonomiskā situācija ir ļoti krasi mainījusies, arī stratēģijas uzdevumi ir jāpārskata,» stāsta I. Purmale.
Jāseko līdzi iecerēm
Sabiedrības par atklātību Delna juridiskā analītiķe Aiga Grišāne vērš uzmanību, ka līdz ar jauno likumu ļoti būtiska nozīme ir lēmumiem lokālplānojuma un detālplānojuma līmenī. Likums nosaka, ka lokālplānojumā var grozīt teritorijas plānojumu, ciktāl tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. «Ņemot vērā iespēju ar lokālplānojumu grozīt pašvaldības teritorijas plānojumu, sabiedrībai ļoti jāiesaistās un jāseko līdzi arī zemāku plānošanas līmeņu iecerēm, jo arī tajā tiks pieņemti būtiski un izšķiroši lēmumi,» norāda A. Grišāne. Tajā pašā laikā šāda pieeja dod iespēju iedzīvotājiem reaģēt aktīvāk.
Plānojuma izstrāde varētu ilgt vismaz divus gadus. Papildus piešķirtajiem 50 tūkstošiem latu, visticamāk, izpētei vēl būs nepieciešams finansējums, lai varētu piesaistīt speciālistus un ekspertus. Kopējā summa, kas būs vajadzīga plāna izstrādei, vēl nav zināma. 2006.-2018. gada teritorijas plānojuma izveidei iztērētā summa bijusi tuvu miljonam latu, bet Pilsētas attīstības departamentā sola, ka šoreiz tā vairs nebūs tik astronomiska.