Uz Saeimu pieteikto vietējo deputātu vidū ir tikai desmit pašvaldību vadītāji un vēl daži bijušie novadu vai pilsētu priekšsēdētāji. Visvairāk domnieku - trīsdesmit - savā sarakstā iekļāvusi Vienotība, no Latvijas Reģionu apvienības startē 29 pašvaldību pārstāvji. Negaidīti pēc tām ir nevis vietējā varā ietekmīgā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuru apsteigusi arī sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, bet gan Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK ar 25 pašvaldību deputātiem. Tiesa, 12 no viņiem ir Rīgas domnieki, jo vēlēšanās piedalās visa apvienības domes frakcija, tas varētu apbēdināt vēlētājus, kuri par Nacionālo apvienību balsoja 2013. gada vasarā.
Deputāts Dainis Locis vaļsirdīgi atzīst, ka ievēlēšot taču labi ja vienu vai divus no viņiem. Engures novada priekšsēdētājs Gundars Važa, kurš, nebūdams Nacionālās apvienības biedrs, startē no tās saraksta, tikpat atklāti teica, ka viņam patīk darbs pašvaldībā, kuru nevēloties atstāt, taču esot pilnīgi drošs, ka tas arī nebūšot jādara, jo lauku deputātiem esot mazas izredzes tikt ievēlētiem. Viņš piekritis kandidēt, jo atbalstot apvienības īstenoto politiku Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā.
Saeimā sagaida vilšanās
Kad pašvaldību deputātu ievēl parlamentā, viņš var arī atteikties no Saeimas deputāta mandāta, bet vairs nevar atgriezties novada vai pilsētas domē. Tās mandāts tiek zaudēts automātiski līdz ar ievēlēšanu Saeimā. Citādi ir, ja vietējais domnieks pilda pienākumus Saeimā tikai uz ministra pilnvaru laiku valdībā. Tad viņš var atjaunot mandātu pašvaldībā, un dažiem, piemēram, Jaunpiebalgas novada priekšsēdētājam Laimim Šāvējam (ZZS), pat izdevās atgūt domes priekšsēža amatu.
Taču ne tik veiksmīga izvērtās viņa partijas biedra Vitauta Staņas politiskā karjera. Viņš savulaik bija ietekmīgs vietējais līderis Valmieras pusē, bet pēc pāris parlamentā pavadītajiem gadiem šo ietekmi vairs neizdevās atjaunot. Tiesa, Saeimā politiķim vismaz bija iespēja vadīt Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju, kas jaunajiem reti kad izdodas. Labi atmiņā vēl tas atvieglojums, ar kādu pēc vairākiem parlamentā pavadītiem gadiem to atstāja Krāslavas mērs Gunārs Upenieks (ZZS) un Aizkraukles novada priekšsēdētājs Leons Līdums (toreiz - Tautas partija). Tagad L. Līdums ir Vidzemes partijā, bet no piedāvājuma startēt Latvijas Reģionu apvienības sarakstā atteicies. Viņš novēl kolēģiem veiksmi, jo uzskata, ka reģionu pārstāvjiem ir jābūt lielākā skaitā parlamentā, bet pats no tā aizgāja tiešām vīlies. «Budžets ir tāds, kāds ir. Tev nav iespējas to ietekmēt un nav laika to izskaidrot sabiedrībai. Un tad pēkšņi atskārsti, ka esi kļuvis par nemīlamu politiķi, un tevi sāk grauzt vainas sajūta,» atceras L. Līdums. Viņš arī atgādina, ka pirms gada ir saņēmis pašvaldības vēlētāju uzticību un «man ir jākalpo pašvaldībā, kuru vadu».
Tagad Saeimā ir nedaudz vairāk nekā desmit deputātu, kuri iepriekš bijuši saistīti ar vietējo varu, bet tikai dažiem no viņiem ir vērā ņemama ietekme savā frakcijā. Tāda varētu būt Mārim Kučinskim ZZS un varbūt arī viņa kolēģim Jānim Klaužam, kurš gan vairāk domā nevis par visas Latvijas līdzsvarotu attīstību, bet par Latgales interesēm. M. Kučinskis atceras, ka viņam bija nepieciešami trīs gadi, līdz toreizējā Tautas partijā «tiku līdz otrajai rindai, kad tevī jau sāk ieklausīties». Tā ir pilnīgi cita dzīve, kad vairs nevari tā kā pašvaldībā izdomāt kādu ideju un to īstenot, atminas M. Kučinskis. «Ja partijā neesi nekas, tad tev ātri liek saprast, ka vienīgais uzdevums ir nospiest pogu tā, kā lēmusi frakcija,» pirmos soļus parlamentā raksturo politiķis. Viņš atzīst, ka ir iespēja sevi parādīt komisijā, bet ne jau visi tiek Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Viņu nosūtīja uz Sociālo un darba lietu komisiju. Vēl sevi varot pierādīt, atrodot kādu savu tēmu tā, kā šajā Saeimā to izdarījis no Reformu partijas ievēlētais Viktors Valainis (kandidē no Vienotības), pievēršoties dzīvokļu jautājumiem.
Nav kas pārstāv reģionus
Ir uzskats, ka īstam politiķim ir jāiziet visi posmi un jāsāk tieši ar pašvaldību, lai pēc tam ar tajā iegūto pieredzi kandidētu uz Saeimu. Ar šo argumentu vairāki vietējie politiķi pamato izšķiršanos startēt vēlēšanās. Otrs biežāk minētais viedoklis ir, ka Saeimā gadiem nav bijis partijas, kas gādātu par reģionu interesēm, rezultātā lauki ir palikuši tukši. «Mēs neredzam nevienu, kam deleģēt tiesības pārstāvēt reģionu intereses parlamentā, tāpēc mūsu uzdevums ir nākt pašiem ar savu pieredzi,» saka viens no Latvijas Reģionu apvienības līderiem Dainis Liepiņš, kurš ir arī viens no sešiem Jelgavas domes deputātiem, kas kandidē vēlēšanās dažādos sarakstos. Par pašreizējo situāciju viņš izsakās skarbi - populāri partiju cilvēki kā lokomotīves «ievelkot» parlamentā nepieredzējušus politiķus, kuriem nav izpratnes un vēl vajadzētu mācīties skolā.
Te gan jāsaka, ka pēc premjeres Laimdotas Straujumas pievienošanās Vienotībai mainījās tās attieksme pret reģioniem un, izmantojot varas partijas priekšrocības ar iespējām atbalstīt vismaz atsevišķas pašvaldības, tai izdevies palielināt sabiedroto loku. Vienotība noslēdza sadarbības līgumus ar septiņām reģionālajām partijām, kuru pārstāvji kandidē arī vēlēšanās no tās saraksta, - Latgales partija ar Preiļu mēru Aldi Adamoviču priekšgalā Latgales sarakstā aizņem pusi vietu. No Vienotības startē arī vairāki pieredzējuši pašvaldību vadītāji, kā Valmieras mērs Inesis Boķis un Tukuma novada priekšsēdētājs Juris Šulcs, bet tikai vēlēšanas parādīs, vai politiķiem lojālie vēlētāji gribēs, lai viņu pašvaldību vadītāji atstāj novadus un pilsētas, aizejot uz Rīgu.
ZZS vadība, kuras vēlētājs vienmēr bijis tieši laukos, vismaz vārdos nejūtas paredzamās konkurences nobiedēta. Tās sarakstā ir 18 vietējo deputātu, kuru vidū ir arī Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Zemmers. Viņš reiz jau ir bijis parlamentā un pēc 10. Saeimas atlaišanas paguva izbaudīt, kā tas ir, kad pēkšņi esi izlikts uz ielas. ZZS nav bijusi nepieciešamība speciāli aicināt sarakstā vietējos līderus, jo profesionālu cilvēku bijis gana, skaidro frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš norāda, ka tā bijusi katra brīva izvēle - tiem, kuri vēlējās kandidēt, tāda iespēja ir dota. Vairāk nekā 20 vietējo deputātu ir arī Saskaņas sarakstā, un arī tā savu ietekmi ir paplašinājusi, jo piedāvā pārstāvjus ne tikai no Liepājas, Rēzeknes un Daugavpils, bet arī no tādām latviskām teritorijām kā Ķegums, Iecava, Saulkrasti. No Jelgavas domes Saskaņas sarakstā ir trīs kandidāti.