Nereklamē
Toreiz bez argumenta, ka «tādi dārzi tagad ir moderni», projekta iniciatori kā pamatojumu tā izveidei minēja nepieciešamību apkārtnes mežos atjaunot briežu populāciju un izveidot atpūtas centru, kur varētu dzīvniekus vērot un vēlāk - medīt.
Aptuveni 100 hektāru lielajā teritorijā toreizējā Rīgas mežu aģentūra (RMA) (tagad Rīgas meži) 2004.gadā par 240 000 latu ierīkoja piebraucamos ceļus, vairākus kilometrus garu žogu un sakārtoja meliorācijas sistēmu. 2006.gada sākumā tika ielaisti pirmie desmit brieži, gadu vēlāk - vēl tikpat. Viena brieža cena tolaik svārstījās no 300 līdz 1000 latiem. Mežā arī iztīrīja dīķi, kurā ielaida zivis.
Dienas aptaujātie eksperti jau sākotnēji sacīja, ka projekts ir pretrunu pilns, jo ar iecerēto briežu skaitu populācijas atjaunošanai esot par maz (ierastā prakse esot, ka uz vienu hektāru briežu dārzā ir viens briedis) un tūristu atpūtas vietai pietiktu ar ievērojami mazāku platību, kas nozīmētu vismaz trīs reizes mazākas izmaksas. Turklāt - ja brieži regulāri saskarsies ar tūristiem, tie pieradīs pie cilvēkiem un vairs nebūs piemēroti dzīvei savvaļā, tādēļ par populācijas atjaunošanu un dzīvnieku medīšanu vairs nevarēs būt ne runas.
Taču, par spīti kritikai, pašvaldība projektu turpināja, un 2007.gada sākumā RMA vadītājs Jānis Vazdiķis solīja interesentiem teju piedāvāt iespēju nodarboties ar dzīvnieku fotomedībām no novērošanas torņiem. Pašvaldības uzņēmuma RMA mājaslapā par briežu fotografēšanu nekas nav minēts, arī pats dārzs netiek reklamēts.
Aicinās palīgā zviedrus
Izrādās, tūrisma aktivitātes dzīvnieku audzētavā beigušās, nemaz nesākušās. RM valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, kurš projektu saņēmis mantojumā no RMA, atzīst, ka tas nav līdz galam pārdomāts. Viņš apsvēris iespēju no tā atteikties, taču atturējušas ieguldītās investīcijas: «Tas ir kā vērtīgs čemodāns bez roktura - grūti pamest un grūti arī stiept līdzi.» Komercmedības, viņaprāt, nebūs ienesīga nodarbe - tāpat kā apskate, jo brieži ir diezgan bailīgi dzīvnieki un no meža parasti iznāk divas reizes dienā - ap saullēktu un vēlu vakarā. Decembra vidū, kad Diena viesojās briežu dārzā, no dzīvniekiem nebija ne miņas. Par to klātbūtni liecināja tikai sapēdotā sniega kārta un apgrauztās koku mizas.
Nesen A.Tauriņam dzimusi ideja izveidot šeit zaļo klasi skolas vecuma bērniem, tajā viņiem stāstītu un rādītu meža dzīvniekus un augus. Blakus dārzam atrodas RM kokaudzētava Norupes, kurā jauniešus varētu izglītot koku atjaunošanā. «Ogre ir tuvu Rīgai, un Rīga ir pilna ar skolēniem. Tas būtu pievilcīgs un skaists pasākums,» pārliecināts ir A.Tauriņš.
Ir iespēja projektam piesaistīt Eiropas Savienības naudu, taču tam jābūt vērstam uz starptautisku pieredzes apmaiņu. Tāpēc viena zaļā klase varētu darboties modernā atkritumu poligonā Pērnavā. Pašlaik vēl notiek sarunas par zviedru iesaistīšanos, jo Zviedrijā ir senas šāda veida skolēnu mācību tradīcijas. RM pārstāvji cer, ka jau nākamā gada sākumā varēs projektu pieteikt līdzfinansējuma saņemšanai. Pašu spēkiem paredzēts iekārtot mācību vietu telpās, kas jau iegūtas no Ogres pilsētas apmaiņā pret zemi jaunu kapu ierīkošanai.
«Viņiem nav skaidrs, ko viņi grib darīt!» neglaimojoši par līdzšinējo saimniekošanu briežu dārzā izsakās Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas vadītājs Dainis Paeglītis. Viņš uzsver, ka «nevar katru pusotru gadu mainīt plānus, jo dzīvnieks nav tā lieta, ar ko spēlēties». Vērtējot ideju par zaļo klasi, eksperts stāsta, ka tās ir ļoti populāras ārzemēs, taču, lai kādu izveidotu Ogrē, nepieciešams briežaudzētavu sadalīt sektoros, lai dzīvnieki būtu apskatāmi, un dārzā jāielaiž arī citi zvēri.
Līdzīgā virzienā cenšas darboties pirms dažiem gadiem atklātais briežu dārzs Ventspilī. Lai dotu priekšstatu par meža dzīvi, tas veidots kā aktīvās atpūtas objekts ģimenēm. Kaut gan Ventspils dārzs apjoma ziņā ir trīsreiz mazāks nekā Rīgai piederošais, bet dzīvnieku skaits ir aptuveni tikpat liels (26 brieži), daudziem atbraucējiem nākas vilties, jo dzīvniekus viņi nesastop. «Citi redz gan buciņus, gan mežacūciņas, bet viens otrs neredz it neko,» piebilst dārza pārvaldnieks Jānis Puhovs.