Reorganizācijas iemesls ir jaunā skolu finansēšanas modeļa «nauda seko skolēnam» ieviešana un kritiskā valsts budžeta situācija, kuras dēļ Rīgas skolotāju darba samaksai piešķirts par 60% mazāk naudas nekā pērn. Pagājušajā mācību gadā no valsts budžeta Rīgā tika finansētas 10 135 pedagoģiskās likmes, šogad nauda atvēlēta 6918 likmēm.
Skolēnu un skolotāju proporcijas palielinot no aptuveni 8,8 skolēniem uz vienu pedagogu līdz 10,2 skolēniem, skolotājiem varētu nodrošināt 250 latu lielu atalgojumu par vienu likmi, tomēr šajā gadījumā daudzi skolotāji būtu jāatlaiž no darba. Saglabājot pašreizējo skolotāju skaitu, pedagoga alga būs tikai 180 latu par slodzi.
«Es uzskatu, ka šāda rīcība no valsts puses ir noziegums,» par to, ka skolotāju atalgojumam valdība piešķīrusi mazāk naudas, kritisks ir N.Ušakovs. Viņš vēl nevar atbildēt, kā pašvaldība šajā situācijā rīkosies, taču trešdien to sāks risināt darba grupa, kurā iekļauti gan skolu direktori, gan domes pārstāvji.
Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) padomniece Agnese Korbe stāsta, ka pagājušajā nedēļā, ministrijas vadībai tiekoties ar domes vadību, ministrijas pārstāvji domniekiem rādījuši karti ar tām Rīgas skolām, kas nenodrošina augstu mācību kvalitāti, atrodas tuvu cita citai vai ir pustukšas. Daļa skolu ir celtas 1000 skolēniem, bet nav piepildītas. Ministrija un pašvaldība, aizbildinoties ar vēlmi necelt lieku ažiotāžu, atsakās publiskot šo mācību iestāžu sarakstu.
Tikšanās reizē T.Koķe aicināja pašvaldību veikt reformas un skolas pārveidot par daudzfunkcionālām izglītības iestādēm, kurās vēl bez vispārējās izglītības nodrošinātu arī interešu izglītības un mūžizglītības iespējas.
Šogad Rīgas pašvaldība spējusi likvidēt tikai vienu skolu - Rīgas Mežaparka vidusskolu. Sākotnēji domnieki plānoja pustukšās Iļģuciema un Imantas sākumskolas pievienot blakus esošajām vidusskolām, taču ieceri nerealizēja.