Čalovska lietu, Dienai atklāja, ka Latvijas varas iestādes ECT lēmumu negaidīs un apsūdzēto izdos tuvākajā laikā - pēc tam kad ASV nokārtos praktiskos jautājumus, piemēram, aviobiļešu iegādi, un ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem vienosies par izdošanas procedūru. Šī lēmuma iemeslus viņš atteicās komentēt. Savukārt Ģenerālprokuratūras pārstāve Una Rēķe atklāja, ka sabiedrība par D. Čalovska izdošanu varētu uzzināt tikai pēc notikušā: «Nevaru pateikt, vai tas notiks, kad viņš tiks iesēdināts lidmašīnā vai jau atradīsies ASV, tas atkarīgs, cik ilgā laikā par izdošanas detaļām mūs informēs policija, kas šo lietu koordinēs.»
Taču vairāki starptautisko tiesību eksperti Dienai pauž bažas, ka, izdodot D. Čalovski pirms ECT lēmuma vai vismaz norādījumu sagaidīšanas, Latvijai varētu nākties izmaksāt viņam prāvu kompensāciju. «Ja ECT pēc D. Čalovska advokātu sūdzības izskatīšanas konstatēs, ka tā bijusi pamatota un izdošana pārkāpusi viņa cilvēktiesības, valstij būs jāizmaksā morālā kompensācija, kuras apmērs būs atkarīgs no pārkāpumu smaguma, un jāgarantē, ka līdzīgi gadījumi neatkārtosies,» norāda Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce un piebilst, ka ECT nav informējusi Ģenerālprokuratūru par jebkāda veida sūdzības saņemšanu, tāpēc Latvijas pusei nav pamata vilcināt vai atcelt izdošanu, turklāt ECT nav pienākuma ziņot valdībai, ja tā lems par pagaidu aizsardzības nepiemērošanu, tāpēc šādā gadījumā process varētu nepamatoti ievilkties.
Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors un cilvēktiesību eksperts Artūrs Kučs norāda, ka no Ģenerālprokuratūras puses juridiski korekti būtu sagaidīt ECT lēmumu, jo fakts par D. Čalovska advokātu vēršanos šajā Strasbūras institūcijā ir publiski zināms: «Ja ECT pieņemtu D. Čalovskim labvēlīgu lēmumu, kas nozīmētu viņa tiesības palikt Latvijā, valstij būtu pienākums šo lēmumu pildīt, bet, ja pilsonis jau atrastos ASV, tas praktiski nebūtu iespējams.» A. Kučs piebilst, ka šis gadījums būtu precedents arī tādā ziņā, ka, lemjot par pagaidu aizsardzības piemērošanu, ECT lietu sāktu izskatīt pēc būtības, un tas varētu ilgt gadiem, bet šajā laikā Latvijai nebūtu leģitīma pamata izdodamo personu turēt apcietinājumā, tāpēc vai nu nāktos grozīt tiesisko regulējumu, vai piemērot citu drošības līdzekli, kas gan varētu neapmierināt ASV pusi.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars skaidro, ka pats izdošanas fakts nepārkāpj cilvēktiesības un Latvijai ECT priekšā būtu jāatbild vien tad, ja Čalovska tiesības pārkāptu ASV. «Pieņemot lēmumu par izdošanu, Latvija faktiski uzņēmusies atbildību par visu, kas ar tās pilsoni notiks pāri okeānam, īpaši jau tāpēc, ka izdošana notiek bez jebkāda veida garantiju saņemšanas. Taču sabiedrībai jāsaprot, ka lēmuma pieņemšanā bija iesaistītas vairākas iestādes, ne tikai Ministru kabinets, kura pienākums šajā gadījumā bija, pamatojoties uz Augstākās tiesas (AT) un Ģenerālprokuratūras iesniegtajiem izvērtējumiem, tehniski pieņemt lēmumu, nevis vērtēt juridiskos aspektus.» E. Pastars uzskata, ka AT Krimināllietu tiesu palāta pirms atzinuma par izdošanas pieļaujamību nepietiekami izvērtējusi šī soļa tiesisko pusi: «Pēc visa spriežot, lieta skatīta ļoti šauri - tikai pamatojoties uz ASV un Latvijas līgumu par personu izdošanu un neņemot vērā citus svarīgus tiesību aktus, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kas Latvijai ir tikpat saistošs tiesību akts kā ar ASV noslēgtais līgums par personu izdošanu.» Arī A. Kučs uzskata, ka AT nepietiekami izvērtēja visus aspektus, tādējādi atbildības nastu it kā noveļot uz ministru pleciem, un piebilst, ka pēc lēmuma pieņemšanas atklāts palicis jautājums par D. Čalovskim piespriežamā soda samērīgumu abās valstīs.
«Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola dati liecina, ka pilsoņu izdošanas pieprasījumi starp dažādām valstīm par dažādiem noziegumiem tiek piesūtīti katru dienu - tā ir normāla prakse,» norāda LU asociētais profesors Ojārs Skudra.
Tiesībsargs Juris Jansons portālam Diena.lv pauda neizpratni par kārtību, kādā valdība lēmusi par D. Čalovska izdošanu. Viņš pārmet ministriem, ka sēde bijusi slēgta un ka pirms izšķirošā balsojuma valstsvīri uzklausījuši tikai prokuroru, nedodot iespēju paust viedokli un argumentus tiesājamā advokātiem.
Jau ziņots, ka ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) Čalovski apsūdz Gozi vīrusam domāto pārlūka injekciju pārdošanā, kas nolūkā piekļūt datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam tos iztukšot inficējis vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp ap 40 000 datoru ASV. Līdz ar D. Čalovski apsūdzības šajā lietā FIB izvirzījis arī Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam un Rumānijas valsts piederīgajam Mihajam Paunesku. Pēc FIB lūguma īstenotas speciālas operācijas, D. Čalovski viņa dzīvesvietā Imantā aizturēja pagājušā gada 4. decembrī, un tiesa kā drošības līdzekli viņam piemēroja apcietinājumu. Kopš tā brīža D. Čalovskis atrodas Rīgas Centrālcietumā, un, ja ASV viņu nepārņems 30 dienu laikā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likumu, prokuroram viņš no apcietinājuma būs jāatbrīvo. Savukārt, ja D. Čalovskis nonāks ASV, viņam varētu tikt piespriests vairāku gadu cietumsods un naudas sods.