Internets ieņēma stabilu un neatņemamu vietu manas dienas kārtībā, kopš pirms pāris gadiem beidzot pakļāvos bērnu neatlaidīgajiem lūgumiem ierīkot mājās interneta pieslēgumu. Nez kāpēc toreiz pretī spurojos diezgan ilgi, bet tad jau sākās interneta intervence, kurai nevarēja pretoties. Protams, jauniešu pierunāta, ļāvos uzaicināties _draugos.lv_ un ar pārsteigumu atklāju tur pazīstamas sejas. Tālākais jau līdzinājās medusmēneša skurbumam, starp draugiem un draugu draugiem tika atrasti simts gadus neredzēti kursabiedri un klasesbiedri, sekoja aktīva vēstuļu apmaiņa un pat tika sarīkotas vairākas tikšanās «dzīvajā ēterā». Tika atrasti attāli radinieki, dzimtas atkal sasaucās un satikās. Kā parasti, viss jaunais sākumā aizrāva. Ap televizora pulti vairs neviens nekaroja, bet vienīgo datoru sadalīt bija neiespējami. Tas viss turpinājās apmēram gadu, līdz apnika! Pamazām izstājos no dažādiem portāliem, paši no sevis atkrita paviršie paziņas un virtuālie pielūdzēji. Atkal ar interesi atgriezos pie grāmatu lasīšanas. Tomēr internets joprojām ieņem stabilu vietu, kļūstot par izziņu biroju, informācijas avotu, pavārgrāmatu. Ir palikušas draudzīgas attiecības ar interesantiem cilvēkiem, kurus es nez vai vispār citādi kādreiz būtu satikusi. Mazpilsētas vide, kurā dzīvoju, diktē savus noteikumus, tāpēc priecājos par iespēju - _draugos_ var palasīt, ko jaunu uzrakstījusi Amanda, Ineta, Valdis vai Ilze, apmainīties domām, pasmieties, paskumt. Pirms pāris gadiem _draugos.lv_ iepazinos ar kādu pensionētu skolotāju. Tuvāk sarakstoties, uzzināju, ka kundze ir nopietni slima. Portālā viņa parādījās laikā starp ķīmijterapijām, tad mēs, virtuālie draugi, centāmies viņu iepriecināt un mierināt. Radās pat tāda kā naiva ticība, ka mums visiem kopā izdosies atvairīt nāvi, līdz kādu rītu, ieejot portālā, baismi asinssarkana debesmala Ainas kundzes albumā vēstīja, ka noticis nenovēršamais. Vairākas dienas draugi sūtīja uz viņas profilu līdzjūtības apliecinājumus un ziedus, un šīs virtuālās sēras tik tiešām bija patiesas, kaut arī dzīvē mums nekad nebija iespēja satikties.
Rīta rituāls
Mans rīta rituāls jau vairākus gadus ir stabils un nemainīgs kā sauleslēkts - glāze ūdens, stipras kafijas krūze, brokastu sviestmaize un datora ieslēgšana. Malkojot kafiju, pārlapoju ziņu portālus, lielāko rīta laikrakstu interneta versijas, pārskatu e-pastu, ieskatos draugiem.lv. Grūti pat iedomāties, kā pirms dažiem gadiem rīta kafiju dzēru, tikai klausoties radio, jo laikraksti pastkastītē nonāk ap pusdienlaiku.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.