Rojas aktivitāšu iespaidā domas par atdalīšanos jau izskanējušas vēl gandrīz desmit pašvaldībās - Staicele vēlas atdalīties no Alojas, Baloži - no Ķekavas, Malta - no Rēzeknes novada, Kūkas - no Krustpils novada. Taču šādas iniciatīvas, pat ja to laikā notiek parakstu vākšana un rīkotas iedzīvotāju sapulces, juridiski nav saistošas līdz brīdim, kad ar domes lēmumu tiek izsludināta publiskā apspriešana. To var ierosināt arī iedzīvotāji, kas ir noteikts katras pašvaldības nolikumā. Ministrijas pārstāvji komisijas sēdē minēja - pašvaldību prakse liecina, ka apspriešanu var ierosināt, piemēram, 5% iedzīvotāju, un tai novads atvēl trīs nedēļas laika. Aptaujai ir jānotiek visā pašvaldības teritorijā, un nevienā no nemierīgajiem novadiem tāda nav bijusi.
Pēc Ingrīdas Circenes (JL) iniciatīvas sagatavotais likumprojekts, kuru parakstījuši arī LPP/LC, Pilsoniskās savienības un ZZS deputāti, paredz novadu sadalīšanu tikai pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Taču viens no tā iesniedzējiem Staņislavs Šķesters (ZZS) komisijas sēdē paziņoja, ka jaunas vēlēšanas novados būtu jārīko jau oktobrī reizē ar Saeimas vēlēšanām, tā radot iespaidu, ka ir aizmirsis parakstītā teksta saturu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) uzskata - ja Rojas un Mērsraga konflikts, kam ir politisks raksturs, nebūtu guvis atbalstu Saeimā, kur tiek virzīts šis likumprojekts, iespējams, nebūtu parādījušies sekotāji. E.Zalāns solīja, ka ministrija darīs visu, lai novērstu objektīvos šķēršļus, kas traucē pašvaldību darbībai jaunajos novados.
Krustpils novada Kūku pagasta iedzīvotāji, kas arī izteikuši vēlēšanos atdalīties no Krustpils novada un dzīvot patstāvīgi, kā vienu no galvenajiem iemesliem min to, ka, pievienojoties novadam, līdz šim turīgā piepilsētas pagasta budžets ir samazinājies divas reizes, pasliktinājusies informācijas aprite starp iedzīvotājiem un pašvaldību, palielinājušies jaunā novada administratīvie izdevumi, Dienai pastāstīja Kūku pagasta bibliotēkas vadītāja Jeļena Hnikina. Vēstuli parakstījuši 137 iedzīvotāji, kas jau ir vajadzīgie pieci procenti no visu iedzīvotāju kopskaita.
Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs (SCP) teica, ka tuvākajās dienās nolēmis tikties ar Kūku iedzīvotājiem, taču atzina, ka viņu lēmumu saprot, jo pats ir no šī pagasta. «Mēs jau pirms reformas redzējām, ka tas nav izdevīgi, ja pagasts ir liels un finansiāli stabils, tad tam nāksies dalīties ar pašvaldībām, kuras ir vājākas.» Krustpils novadā ir 6900 iedzīvotāju, lielākie pagasti ir Kūkas (2100 iedzīvotāju) un Krustpils, kas arī savulaik iebilda pret novadu veidošanu.