«Daudzām brīvdabas aktivitātēm karstākais laiks ir vasara, bet nūjotāji visvairāk rosās no augusta beigām līdz decembrim, kad stafeti pārņem distanču slēpošana, un atkal pavasarī, kad nokūst sniegs - no marta līdz Jāņiem,» Dabas Dienai atklāj Linda.
Ir vai nav sports?
Nūjošana jeb angļu valodā nordic walking - ziemeļu pastaiga - no Skandināvijas tiešām arī nāk: tā tiek izveidota XX gadsimta trīsdesmitajos gados Somijā kā distanču slēpotāju treniņu metode treniņiem laikā, kad nav pieejams sniegs, bet kā patstāvīgs sporta veids iegūst popularitāti astoņdesmitajos. Somijā arī dibināta Starptautiskā Nūjošanas federācija. Šī ir galvenā organizācija nūjošanas principu un metodoloģijas izstrādē, pilnveidē un veicināšanā pasaulē. Arī Latvija ir tās biedrs, un mūsu valsti pārstāv Latvijas Tautas sporta asociācija - aktīva nūjošanas veicināšanas organizācija. Tās paspārnē strādā īpaši apmācīti instruktori, kas palīdz apgūt un pilnveidot nūjošanas tehniku, vada nūjotāju grupu nodarbības dažādās Latvijas vietās. No malas raugoties, nezinātājiem var šķist, ka nūjošana ir senioru nodarbe un nūjas tiek izmantotas, lai sirmgalvji spētu noturēt līdzsvaru. Tā gluži nav! Ja nūjošanas tehnika ir pareiza, nūjas kļūst par otru kāju pāri - ļauj rokām uzņemties daļu kāju slodzes un palīdz atsperties, lai sportotājs kustētos ātrāk. Tādēļ nūjotājs pārvietojas ātrāk par gājēju un spēj sasniegt pat lēnam skrējienam līdzvērtīgu ātrumu no pieciem līdz astoņiem kilometriem stundā. Uzlabojas asins cirkulācija, nostiprinās muskulatūra, jā, arī samazinas liekais svars. Lai iemācītos pareizi nūjot, Linda iesaka vismaz pamatu apguvei pievienoties kādai nūjotāju treniņu grupai. Trenerim reizi divos gados jāiziet kvalitātes paaugstināšanas kursi INWA.
Labākās takas nūjošanai
Latvijā nūjotāji nav tikai pusmūža kundzītes, aizvien vairāk pievienojas jauni cilvēki, vīrieši un iesaistās veselas ģimenes. Linda rekomendē nūjot vismaz trīs reizes nedēļā pa pusotrai stundai un iesaka labākās vietas: «Mums Latvijā ir ap 500 kilometru gara pludmaļu līnija. Cieta pludmale ir ideālākā vieta nūjošanai, interesantas trases ir Siguldā, piemēram, Siguldas kalnu velosipēdu maršruts. Pakalni, ielejas, dažādu materiālu un gluduma virsmas - īsts izaicinājums! Rīdziniekiem iesaku Šmerļa mežu, Biķernieku mežu, Mangaļsalu. Nūjošanai piemēroti ir arī dažādi dabas parki, grantēti lauku ceļi. Salacgrīvā esmu iecienījusi meža takas gar Salacu, Cēsu apkārtnē - Āraišu takas. Brīvdienās mēdzu doties no Žagarkalna uz Ērgļu klintīm. Man patīk izstaigāt arī Līgatnes zvēru takas, tad caur pilsētas centru doties līdz bunkuriem vai mērot ceļu no Inčukalna uz Siguldu.» Nūjot, protams, var arī pilsētā. Pa asfaltu nūjojot ir lielāka slodze rokām un nūja, kas jātur slīpi, var slīdēt, taču veiksmi nosaka iemaņas. Starp citu, ik septembri nūjošanas festivāls notiek pat Venēcijā!