Septembrī apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi bija par 1,3% lielāki nekā pirms gada, un kopumā šogad trīs ceturkšņos saražots par 4,7% vairāk produkcijas nekā pirms gada, izklāsta Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Jānis Salmiņš.
Lai arī pēdējos mēnešos «apstrādes rūpniecības pieauguma tempi ir nedaudz lēnāki nekā gada pirmajā pusē, ražošanas apjomi turpina augt. To sekmē pakāpenisks pieprasījuma pieaugums ES un trešo valstu tirgos,» skaidro J. Salmiņš un uzsver: «Vienlaikus, lai apstrādes rūpniecība noturētu straujus pieauguma tempus, svarīgi ir diversificēt produkcijas sortimentu un ieiet jaunos eksporta tirgos.»
Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka nākotnē «daudzu ražotāju izaugsmes iespējas būs meklējamas eirozonā, kuras atgūšanās turpina ļoti neizteiksmīgu gaitu, kā arī Lielbritānijas un Zviedrijas tirgos, kuru ekonomiku perspektīvas ir daudzsološākas. Primārais faktors būs tendences Vācijas ekonomikā, kas būs nozīmīgs katalizators rūpnieciskajai aktivitātei visā Eiropā. Lai arī Vācijas izaugsmes prognozes ir visai labas, tās rūpniecisko noskaņojumu apēno notikumi Ķīnas ekonomikā, kā arī iespaidu atstās Volkswagen sāga».
Savukārt, vērtējot Krievijas noteiktā embargo ietekmi, J. Salmiņš norāda, ka Krievijas noteiktie pārtikas importa ierobežojumi joprojām «ietekmē pārtikas rūpniecību, kur septembrī saražotās produkcijas apjomi bija par 6% mazāki nekā pirms gada».
Arī D. Gašpuitis uzskata, ka «joprojām vērojams Krievijas faktors, piemēram, pārtikas un apģērbu ražošanā, kas savu negatīvo ietekmi tik drīz nezaudēs, bet alternatīvas vēl pilnībā to kompensēt nespēs».
Savukārt DNB bankas ekonomikas analītiķis Pēteris Strautiņš secina, ka «pēdējos divos mēnešos pie izaugsmes atgriezusies piena pārstrāde. Taču zivju pārstrādē skaudri redzamas Krievijas embargo sekas. Par laimi, ir pirmās ziņas par slēgto uzņēmumu darbības atsākšanu».
Jāpiebilst, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda - šovasar svarīgākie mūsu valsts eksporta partneri bija Lietuva (20% no kopapjoma), Igaunija (12,2%), Vācija (6,4%) un Polija (5,5%), kā arī Krievija (9,1%).