Daudz izvairīgāk viņš runāja par tādu valdību, kuras kodolu varētu veidot _Vienotība_ un _Saskaņas centrs_ - Latvijas Universitātes asociētais profesors Jānis Ikstens un _Latvijas faktu_ direktors Aigars Freimanis pieļauj, ka šie abi politiskie spēki divatā varētu iegūt vairākumu. V. Dombrovskis teica, ka _Vienotība_ nestrādās SC līdera Jāņa Urbanoviča vadībā, bet nav apgalvojis, ka nevarētu būt kopā ar SC, taču maz ticams, ka _Vienotība_ viena izšķirtos veidot valdību ar SC.
Sabiedrība tiek gatavota tam, lai Saskaņas centrs pirmo reizi atklāti būtu valdošajā koalīcijā, atzina Dienas aptaujātie eksperti. Vienīgi Saskaņas centra saraksta līderis J. Urbanovičs aicina netērēt laiku «muļķīgai prātošanai, jo šoreiz vēlēšanu rezultāti ir daudz grūtāk prognozējami». Tas gan neattiecoties uz Saskaņas centru, bet citām apvienībām, kuru deputātu sastāvs varot būtiski ietekmēt koalīcijas veidošanas ātrumu un virzienu, pieļauj J. Urbanovičs. Teiktais varētu attiekties arī uz Vienotību, kurā esošās Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis vēl nesen Latvijas Televīzijas diskusiju raidījumā uzsvēra: «Mēs sadarbosimies ar ideoloģiski tuviem partneriem, kas atzīst okupācijas faktu un atbalsta dalību NATO.»
Dombrovska otrā valdība
Tas, cik lielu ietekmi Vienotības frakcijā iegūs Pilsoniskā savienība, kurā iekļāvās arī Sarmītes Ēlertes pārstāvētā Lietussargu grupa, varētu noteikt arī Vienotības un ZZS attiecības pēc vēlēšanām. ZZS premjera kandidāts Aivars Lembergs vairākkārt uzteicis labo sadarbību ar premjera pārstāvēto Jauno laiku. Ne tik pārliecinoši viņš izteicās par Ģ. V. Kristovski kā partneri, bet šī attieksme ir abpusēji rezervēta. Citādi A. Lembergam sadarbība ar Vienotību varētu būt visai tīkama, un ne jau tikai tāpēc, ka Ventspils pilsētai arī ticis atbalsts šīs valdības laikā. «Tur, kur visvairāk sievietes, tam es dodu priekšroku. Man patīk gudras sievietes, viņas nekad nav mani nodevušas,» nesen intervijā Dienai sacīja A. Lembergs, atbildot uz jautājumu par potenciālajiem partneriem.
Esošās koalīcijas saglabāšanu lielā mērā noteiks arī tas, cik lielu pārstāvniecību Saeimā iegūs trešais tās potenciālais partneris VL!-TB/LNNK, kuras deputātu sastāvam arī būs nozīme. Tam, kuras personālijas Saeimā pārstāvēs esošo koalīciju, arī var ietekmēt valdības stabilitāti šādā modelī - ja šo trīs partiju pārsvars būs neliels, tad opozīcija varētu mēģināt «pārpirkt» atsevišķus deputātus, kuri savulaik bijuši saistīti ar Tautas partiju - viens no viņiem Jānis Klaužs savas izredzes tikt ievēlētam gan nevērtēja pārāk pārliecinoši, bet, ja būšot Saeimā, tad centīšoties palikt uzticīgs ZZS, ar kuru noslēdzis sadarbības līgumu, nebūdams nevienā ZZS partijā.
Saskaņas centra iespēja
Ar Saskaņas centra līdzdalību ir iespējami divi koalīcijas modeļi. Valdību varētu veidot SC, Vienotība un «vēl kāds», teica A. Freimanis. Kā trešais partneris vispirms ienāk prātā ZZS, taču koalīcijas veidošanas bāze varot būt arī plašāka, un «arī Vienotībai nav jāpaliek malā». Atgādinot, ka arī nākamajai valdībai būs jāpieņem nepopulāri lēmumi, A. Freimanis pieļauj, ka V. Dombrovskim šī iemesla dēļ ir izredzes vēlreiz saņemt uzaicinājumu veidot valdību, «jo kādam šos lēmumus vajadzēs uzkraut».
Nepieminēts vēl ir premjera kandidāts Ainārs Šlesers (PLL), kura ietekme varētu palielināties, ja koalīciju veidotu Saskaņas centrs, Par labu Latviju un «vēl kāds», kas atkal varētu būt ZZS. Lai arī A. Šlesers savas izredzes veidot valdību ir vērtējis ļoti pārliecinoši, eksperti šo modeli nemin kā pirmo. PLL premjera kandidāts uzsvērti runā par attiecību tuvināšanu ar Austrumiem. Pēc J. Ikstena domām, pēc vēlēšanām liela nozīme varētu būt starptautiskajam kontekstam, kas saistīts ar ASV un Krievijas attiecību pārstartēšanu. «Vienošanās starp ASV un Krieviju varētu ietvert arī vienošanos, cik tālu Krievija var iet Baltijas valstīs. Starptautiskais konteksts ir būtiski mainījies, no tā izriet Vienotības izvairība skaidri atbildēt uz jautājumu, vai strādās kopā ar SC,» pieļauj politologs. Viņš uzsvēra, ka arī The Economist analītiķis Edvards Lūkass ir noraizējies par Latvijas valsts slīdēšanu atpakaļ Krievijas ietekmes sfērā un aicina uzmanīties no Krievijas investīcijām. J. Ikstens saredz riskus SC ciešajās saiknēs ar politiskajiem spēkiem Krievijā. Viņaprāt, labējām partijām arī būtu grūti paskaidrot, kāpēc tās neveido ideoloģiski radniecīgu partiju koalīciju, ja tām ir nepieciešamais vairākums parlamentā.
Neoficiāli tiek izplatīti minējumi arī par premjera kandidātu, kas nav saistīts ar partijām, par kādu ir uzskatīta Inguna Sudraba, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka valdības veidošana tiek uzticēta kādas partijas pārstāvim, lai varētu nodrošināt politisko spēku atbildību par valdības darbu un tikai ļoti kritiskā politiskajā situācijā pēc, visticamāk, vairākiem neveiksmīgiem valdības veidošanas mēģinājumiem darba kārtībā varētu parādīties jautājums par premjeru, kas nav nevienā partijā.