Padomju gados ceļot Pļaviņu HES, upes gultnē tika spridzināts ledus. Tur saglabājusies dolomīta klints, aiz kuras ik gadus aizķeras ledus plātnes, un veidojas krāvumi, kas traucē ledus tālāku virzību un paaugstina ūdens līmeni upē. Operācijas sagatavošana noritēja jau trešdien pēcpusdienā, kad ledū tika izurbts aptuveni 500 āliņģu sprāgstvielām. Viena lādiņa svars - četri kilogrami, Dienai atklāja militārie speciālisti. Mazliet pēc pulksten 11 ar sarkanu lenti un zemessargu posteņiem norobežotajā Daugavas posmā nogrand pirmais, izmēģinājuma sprādziens. Viss liecina, ka darbus var droši turpināt. Uz ledus darbojas apmēram septiņi cilvēki, pieci spridzinātāji no bruņotajiem spēkiem un divi glābēji no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta. Viņiem līdzi ir speciāla sarkana plastmasas laiva - nestuves, kas vajadzības gadījumā var noderēt ledū ielūzuša cilvēka nogādāšanai krastā.
Apmēram pēc 40 minūtēm viss ir sagatavots pirmo simt metru atbrīvošanai no ledus, attiecīgais daudzums lādiņu iegremdēti upē - tie savienoti ar vadiem. Pēc pavēles notiek elektrodetonācija. Jaudīgs sprādziens uzrauj ledus un ūdens šaltis apmēram pretējā krasta koku augstumā. Atklājas brīva upes daļa. Tajā peld daži ledusgabali. Kad viss norimst, oranži tērptie speciālisti atgriežas uz ledus un sagatavo nākamo posmu. Ledus biezums Daugavā ir 20-40 centimetru.
Spridzināšanu vada NBS pulkvedis Igors Rajevs. Viņš atceras, ka pagājušo reizi Latvijā pavasarī ledus spridzināts 2001. gadā Daugavā, taču tas bijis viens lokāls sprādziens, lai iekustinātu upi. 1997. gadā šādi no ledus atbrīvots Zeļķu tilts Jēkabpils pusē. I. Rajevs norāda, ka sprādziena spēks aprēķināts, lai netraucētu vietējos iedzīvotājus. «Mājām logi ārā nelidos,» viņš sola.
Izkustināt ledu ar spridzināšanu vēlas arī citviet Latvijā. Lai Lielupē no jūras puses varētu iekļūt pietiekami lielas jaudas ledlauzis, tiek apsvērta iespēja spridzināt sēkli Lielupes grīvā, aģentūru LETA informē VUGD preses sekretāre Inga Vetere. Ceturtdien vidēji liels ledlauzis aktīvi strādāja Buļļupē. Tā mērķis ir pa Buļļupi tikt līdz Lielupei, lai uzlauztu tās ledu, tādējādi apturot plūdus Lielupes krastos, arī Jelgavā. Lielākas jaudas ledlauzim pa Buļļupi līdz Lielupei nav iespējams aizkuģot, bet mazākiem ledlaužiem jauda nav pietiekama, lai uzlauztu visu ledu.
Gaujā pie Cēsīm un Līgatnes šajās dienās ledus jau sācis savu ceļu uz jūru. Līdzīga situācija ir arī Gaujā pie Siguldas, taču Valmierā Gauju vēl klāj ledus kārta. Šajās dienās upē gāžas tie ledusgabali, kas atrodas krastos. Līgatnes pārceltuves darbība pagaidām nav traucēta, jo ledus pārceltuves teritorijā neblīvējas. Kājāmgājēji pārceltuvi joprojām var izmantot, ziņo LETA.