Siltais rudens nemudina domāt par tuvojošos ziemu, un tomēr - vai AS Sadales tīkls speciālisti ir gatavi sagaidāmajām rudens un ziemas vētrām un spēs nodrošināt nepārtrauktu elektroapgādi saviem klientiem?
Mūsu uzņēmuma galvenā misija ir nodrošināt ikvienam klientam Latvijā kvalitatīvu un drošu elektroenerģijas piegādi neatkarīgi no viņa atrašanās vietas un arī laika apstākļiem. Turklāt, ja paanalizēsiet rūpīgāk laika apstākļus gada griezumā, ne tikai rudenī un ziemā, bet arī pavasarī un vasarā mēdzam piedzīvot gana spēcīgus nokrišņus, vēja brāzmas, kas ietekmē arī elektroapgādes sistēmu. Tāpēc AS Sadales tīkls izstrādāta rīcības programma šīm ārkārtas situācijām, kas precīzi paredz katras struktūrvienības un katra speciālista darbības, lai maksimāli ātrā laikā novērstu neplānotus elektroenerģijas atslēgumus klientiem. Vēl līdz oktobra beigām pārbaudīsim personāla sagatavotību, vai ir veiktas atbilstošas apmācības, instruktāžas un kvalifikācijas paaugstināšana, vai personāls ir nodrošināts ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, darba apģērbu un instrumentiem. Vēlreiz pārbaudīsim visas tehniskās ēkas un būves, vai ir kārtībā apsildīšanas sistēmas. Tāpat tiks pārbaudītas speciālās tehnikas vienības, stacionāro un pārvietojamo dīzeļģeneratoru darbības, garantētās barošanas avotu nodrošinājums, akumulatoru iekārtas. Jau savlaicīgi pārliecināsimies, ka elektromateriālu avārijas rezerves ir pietiekamā apjomā. Tāpat - apzinoties, ka tumsa iestājas ievērojami ātrāk un mājās, dzīvokļos tiks ieslēgtas apsildes, atbilstoši plānosim savu darbu veikšanu elektrolīnijās, lai plānotie vai bojājumu radītie elektroenerģijas piegādes pārtraukumi būtu pēc iespējas īsāki un nepārsniegtu sešas stundas.
Tomēr rudens un ziemas periodā stiprākas vēja pūsmas vērojamas biežāk nekā vasarā, turklāt šajā gada laikā elektroenerģijas nozīme un arī patēriņš pieaug, jo sākas apkures sezona, turklāt daudz ilgāks ir tumšais diennakts laiks, kad cilvēki mājokļos lieto apgaismojumu.
Nenoliedzami. Tāpēc arī AS Sadales tīkls īsteno elektrotīkla modernizācijas programmu, turpinot veikt nozīmīgus preventīvus soļus, lai mazinātu dabas ietekmi uz elektroapgādes sistēmu - attīstot elektrotīkla automatizāciju, vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīniju nomaiņu uz kabeļlīnijām, īpaši mežainos apvidos, kā arī vidējā sprieguma tīklu aprīkojot ar bojājumu vietas uzrādītājiem, kas efektīvi palīdz samazināt bojājumu novēršanas laiku. Automatizācijas programmas ietvaros izbūvētie attālināti vadāmie jaudas slēdži nodrošina, ka bojājumu gadījumā atslēdzas tikai bojātais posms, bet ne visa līnija, un bojājumu vietas uzrādītāji dispečeriem parāda konkrēto bojājumu vietu, tādējādi nodrošinot operatīvu bojājuma lokalizāciju. Tiek nodrošināti arī elektrolīniju trašu tīrīšanas darbi ar mērķi uzlabot klientu elektroapgādi. Rezultāts jau manāms šobrīd - atslēgumu skaits stipru vēju vai vētru laikā mazinās, kā arī mēs paši ar katru gadu spējam daudz operatīvāk novērst neplānotos elektroenerģijas piegādes pārtraukumus.
Braukājot pa Latviju, var pamanīt, ka elektrolīnijas mežainos apvidos ir daudz sakoptākas. Gribas domāt, ka sakopšana sekojusi pēc 2010.-2011. gada ziemas, kad īpaši skarbu laika apstākļu dēļ piedzīvojām milzīgu skaitu elektroenerģijas atslēgumu un faktiski tā bija ārkārtas situācija, īpaši valsts ziemeļaustrumos.
Tajā ziemā tiešām bija ārkārtas situācija, tomēr tas mums ļāva gūt arī būtisku pieredzi. Pēc postījumu seku novēršanas mūsu speciālisti strādāja pie situācijas izvērtēšanas - izanalizējām pilnīgi visas nianses, tajā skaitā mūsu rīcības, esošo iekārtu un tehnikas stāvokli, cilvēkresursu skaitu un rīcībspēju, kā arī citus būtiskus faktorus, kas bija par iemeslu gan lielajam postījumu apjomam, gan arī samērā ilgajam atjaunošanas darbu procesam. Sekojošajos gados esam paveikuši ļoti apjomīgu darbu, lai ne tikai minimizētu iespējamo postījumu apjomu, bet arī būtu gan tehniski, gan stratēģiski gatavi operatīvi reaģēt avāriju gadījumos.
Tieši kas tika darīts?
Ja runājam par postījumu minimizēšanu, tad ir paveikts patiešām liels darbs, tajā skaitā rosinot izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz elektrolīniju trašu aizsargjoslām. Ja līdz 2013. gadā pieņemtajiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā vidējā sprieguma elektrolīnijas trases tīrīšanas darbus un bīstamo koku nozāģēšanu mežos varējām veikt tikai 6,5 metru attālumā no līnijas ass, tad tagad bīstamo koku nozāģēšanu varam veikt 30 metru attālumā uz abām pusēm no gaisvadu elektrolīnijas. Aizsargjoslu platums ilgus gadus traucēja uzņēmumam vienoties ar mežu īpašniekiem par trases tīrīšanas apjomiem, kas arī bija viens no galvenajiem iemesliem masveida atslēgumiem stiprāku vēju vai vētru gadījumos, jo pārāk tuvu esošo koku vēja nolauztie zari vai pat pats koks bieži uzkrita uz vadiem, radot īssavienojumu vai pat pārraujot vadus. Līdz ar izmaiņām normatīvajos aktos trases un aizsargjoslas platums tagad ir pietiekams, taču, protams, vienmēr mēdz gadīties izņēmumi. Katrā gadījumā likums nodrošinājis, ka ir juridiski precīzi nodefinētas AS Sadales tīkls un mežu īpašnieku savstarpējās attiecības, un mums vairs nerodas domstarpības par tīrīšanas darbu apjomu un atbildībām. Tas arī ir galvenais iemesls tam, ko ikdienā šodien redzat - ka elektrolīniju trases patiešām ir attīrītas un nerada potenciālus atslēgumu draudus arī situācijās, kad pārāk tuvu augošu koku zari, vēja pūsti, iekrīt vados un rada īssavienojumu. Elektrolīniju trašu tīrīšana ir nozīmīgs darbs, un no gada sākuma esam iztīrījuši jau 3700 kilometru elektrolīniju trases, bet kopumā līdz gada beigām plānojam iztīrīt 4500 kilometru.
Tomēr - ja vadi meža vidū tiks pārrauti? Tehniski esat gatavi šādām situācijām?
Jau pieminētā 2010.-2011. gada ziema ar lielo snieglauzi, kas arī bija par iemeslu masveida atslēgumiem, lika mums pārvērtēt tehnisko potenciālu, kā rezultātā pēdējos četros gados esam modernizējuši savu speciālās tehnikas parku, speciālo aprīkojumu, kā arī paaugstinājuši savu speciālistu profesionalitāti un gatavību ārkārtas situācijām. Tagad mūsu rīcībā esošā tehnika ļauj mums piekļūt bojājumu vietām salīdzinoši ātri faktiski jebkādos laika apstākļos un jebkurā vietā - dziļi piesnigušā mežā, purvainās vietās un citur, kur agrāk mums būtu grūtības operatīvi nokļūt. Pieredze liecina, ka ārkārtas situācijās mēs nepaliekam vieni - vajadzības gadījumā varam piesaistīt palīdzību no malas.
Proti?
Atbilstoši rīcības plānam ārkārtas situācijās AS Sadales tīkls ir sadarbības līgumi ar apakšuzņēmējiem par atbalstu ārkārtas situācijās, lai operatīvi novērstu bojājumus. Patlaban mums ir panāktas vienošanās arī ar aptuveni 30 mežizstrādes uzņēmumiem, kuri piekrituši nepieciešamības gadījumā nākt palīgā, lai novērstu iespējamos postījumus un attīrītu ceļus, lai mūsu elektromontieri operatīvi piekļūtu bojājumu vietām. 2011. gada notikumi palīdzēja izvērtēt, kādu speciālo tehniku lai iegādājamies paši. Apzinājām, kāda tehnika ir mūsu apakšuzņēmēju rīcībā, nedublējāmies ar viņiem, bet varējām pirkt tādas speciālas tehnikas vienības, kādu nav partneriem, piemēram, kvadriciklus, sniega motociklus, paaugstinātas caurgājamības traktorus ar kāpurķēdēm. Tādējādi šobrīd kopā ar partneriem esam pilnībā tehniski nodrošināti.
Tātad varat apgalvot, ka spēsiet rudens un ziemas vētru bojājumus novērst ātri un klienti bez elektrības nepaliks diennaktīm?
Tas būtu pārāk pašpārliecināti teikts, ja es tagad apgalvotu, ka bojājumu nebūs vai ka ikvienam klientam iespējamo elektroenerģijas atslēgumu atjaunosim pāris stundās. Sevišķi, ja atkārtotos 2011. gada situācija. Taču mums ir noteikta kārtība, kas paredz konkrētu sistēmu, kādā tiek novērsti gan lielāki, gan mazāki bojājumi. Tā paredz, ka, piemēram, vispirms bojājumus novēršam vidējā sprieguma elektrotīklā, tādējādi atjaunojot elektroapgādi daudz plašākam klientu lokam. Tāpat prioritāte ir ārstniecības iestādes, skolas, pašvaldību infrastruktūras objekti - piemēram, katlumājas un attīrīšanas iekārtas. Taču ikviens klients mums ir svarīgs, tāpēc mēs ātrāk vai vēlāk nokļūsim pie katra klienta un elektrību viņam atjaunosim. Katrā ziņā mūsu pieredze ļauj teikt - ar katru reizi esam gan tehniski, gan stratēģiski sagatavotāki, lai bojājumus novērstu aizvien ātrāk. Esam piedzīvojuši situācijas, kad 24 stundās spējām bojājumu novēršanas darbos iesaistīt vairāk nekā 1200 montieru...
24 stundās varat mobilizēt 1200 meistaru, kuri piedalīsies bojājumu novēršanā? Tas ir nopietns arguments.
Tā ir! Šos 1200 speciālistus mēs 24 stundās vajadzības gadījumā pakāpeniski varam iesaistīt bojājumu novēršanas darbos. Tas nenozīmē, ka vētras gadījumā mēs tagad izsauksim visus šos cilvēkus darbā konkrētās vietās! Tas arī nav vajadzīgs, jo bojājumu novēršana ir nepārtraukts, taču ļoti mainīgs darbs, un situācija mainās strauji. Taču šie 1200 cilvēki būs kaujas gatavībā gadījumam, ja tas būs nepieciešams. Nav nozīmes cilvēkam atrasties darba vietā, gaidot, vai viņa palīdzība būs vajadzīga vai ne. Tas nebūtu stratēģiski pareizi no cilvēkresursu izmantošanas efektivitātes viedokļa.
Vai arī klienti var kā līdzēt, lai paātrinātu avāriju seku novēršanu?
Laikus ziņot - gan telefoniski, gan ar e-pastu palīdzību vai mūsu mājaslapā. Šodien daudziem pieejams arī mobilais internets, kas varbūt funkcionēs arī brīdī, kad mājoklis būs palicis bez elektrības. Mums ir svarīgi saņemt informāciju par jebkuru bojājumu, sevišķi zemsprieguma līnijās. Lai gan mūsu informācijas tehnoloģiju sistēmas ļauj sekot situācijai elektropārvades līnijās, tomēr mēdz būt gadījumi, kad operatīvās vadības centra sistēma neuzrāda traucējumus līnijā, kur klienti tomēr palikuši bez elektrības.
Gadījumos, ja tiek traucēta elektroapgāde, gan plānoto darbu laikā, gan bojājumu gadījumos, par katru atslēgumu un tā novēršanas gaitu klienti tiek informēti ar īsziņas (SMS) palīdzību. Par bojājumiem SMS tiek sūtīti tikai uz datubāzē reģistrēto lietotāju norādīto kontakttālruni. Lai gan saziņai ar klientiem izmantojam arī, piemēram, e-pastus, tomēr SMS priekšrocība ir operativitāte, un tai ir izšķirīga nozīme ārkārtas situācijās. Tāpēc gribētu aicināt klientus informēt mūs par sev vēlamo saziņas kanālu, vai nu zvanot uz Klientu servisa informatīvo tālruni 80200403, vai rakstot uz [email protected]. Tāpat esam atvērti operatīvai komunikācijai sociālajos tīklos - AS Sadales tīkls Twitter un Facebook kontos. Manuprāt, šāda savstarpējā komunikācija ir ieguvums gan klientiem, gan mums.