Neilgi pēc balsojuma izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, neraugoties uz slimošanu, izplatīja paziņojumu presei, kurā viņš pauda nožēlu par komisijas nevēlēšanos kaut ko darīt reformu virzības labā.
Uz komisijas sēdi trešdien bija ieradušies visi izvirzītie kandidāti, kuriem tika dota iespēja pamatot savu piemērotību darbam AIP. Pēc tam vārds tika dots IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoram Dmitrijam Kuļšam. Viņš vēlreiz izklāstīja IZM iebildes pret tiem kandidātiem, kuri virzīti atkārtoti un darbojušies līdzšinējā AIP sasaukumā. Galvenie ministrijas iebildumi saistās ar AIP neizdarību. Proti, padome neesot laikus izstrādājusi augstākās izglītības attīstības koncepciju - iepriekšējās termiņš beidzies 2010. gadā, bet jauna izstrādāta tikai tagad. Neesot arī AIP priekšlikumu par augstskolu struktūras maiņu. Izglītības ministrs līdz šim neesot redzējis arī AIP piedāvājumu par nākamā gada budžeta vietu sadali.
Sēdē klātesošais AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra ministrijas pārmetumus centās atspēkot, sakot, ka padome līdz šim nebija izveidojusi koncepciju, jo tā ievērojusi 2010. gadā Ministru kabineta apstiprināto plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē. Savukārt budžeta vietu sadalījums vienmēr topot gada beigās, bet saskaņošanas process varot vilkties līdz janvārim. «Tā ir regulāra prakse,» pauda J. Vētra.
Pēc šīs diskusijas notika balsojums, kurā Saeimas komisijas deputātu uzticības kredītu saņēma visi izvirzītie kandidāti. Pretrunīgākais balsojuma rezultāts bija atkārtoti izvirzītajam kandidātam Latvijas Studentu apvienības prezidentam Edvardam Ratniekam - par viņu balsoja seši deputāti, pieci bija pret. Par līdzšinējā AIP priekšsēža J. Vētras atkārtotu kandidatūru balsoja astoņi deputāti, pret viņu bija divi, viens atturējās. Bez minētajiem kandidātiem darbam AIP atkārtoti tika virzīts arī bijušais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis, kā arī Rīgas Tehniskās koledžas direktors Jānis Rozenblats. Galīgais lēmums par izvirzītajiem kandidātiem vēl jāpieņem Saeimai, kuras balsojums notiks 20. decembrī.
«Balsojums apliecina, ka komisija pārmaiņas augstākajā izglītībā atbalsta tikai vārdos, nevis rīcībā, kā arī sistēmas nevēlēšanos neko darīt un pretošanos iesāktajām reformām,» pēc Saeimas komisijas balsojuma paziņojumā presei norādīja R. Ķīlis. Viņaprāt, reformu īstenošana nav iespējama, ja AIP turpinās darboties cilvēki, kuri tajā strādā jau no 2008. gada. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors D. Kuļšs gan bija cerīgāks. «Mums ir jāstrādā ar jebkuru sastāvu. Cilvēki arī var mainīties - mainīt attieksmi un laika apjomu, ko iegulda šajā darbā,» viņš pauda Dienai. Savukārt AIP priekšsēdis J. Vētra bija noskaņots līdzīgi kā ministrs: «Problēma ir tā, ka mēs runājam dažādās valodās. Es Reformu partijas valodu īsti nepārvaldu, un man tā nepadodas. Es arī īsti nezinu, kur to varētu mācīties.»