Vai nav neloģiski, ka deputātiem jāizrauga tiesībsargs, kā uzdevums cita starpā ir kontrolēt Saeimas darbu?
Šobrīd tas ir vienīgais veids - pieci deputāti, kas izvirza tiesībsarga kandidātu. Tas būtu jāmaina, jo tagad starp kādas frakcijas izvirzīto kandidātu un attiecīgo partiju sāk veidoties nosacīta piederība.
Jūtat, ka tāda veidojas?
Esmu uzsvēris, ka neesmu piederīgs nevienai politiskajai partijai. Ja kāds deputāts viņam vien zināmu iemeslu dēļ ir mani uzrunājis, tas nenozīmē, ka es līdz ar to būtu atzīstams par kādai partijai pietuvinātu. Esmu jau teicis tos argumentus, kādēļ tiku uzrunāts - kā man to ir paskaidrojis cilvēks, kas mani aicināja. Mediju telpā tas tiek pasniegts citādāk, un tas nav korekti. Ja man kā kandidātam simpatizē arī kāda cita frakcija - ļoti labi. Tāpēc vien piedēvēt politisko angažētību nav pareizi.
Vērīgi ļaudis vienkārši cer uz labāko, bet rēķinās ar sliktāko.
Manā gadījumā tiek uzsvērts Saskaņas centrs un ZZS, bet otras kandidātes virzītāju simpātijas pret viņu tā kā tiek noklusētas.
Bet ierosināt un izvirzīt tiesībsarga kandidātu, ko politiķiem apspriest, pie frakcijām piederīgiem deputātiem nevajadzētu. Drīzāk tam derētu Valsts prezidents. Nav šaubu, ka apstiprinājums tiesībsargam jāsaņem no parlamenta.
Vai vajadzētu palielināt tiesībsarga pilnvaras ārpus pašreizējām tiesībām uz pārbaudes lietām post factum un padomu došanu Ministru kabinetam (MK)?
Likumā ir noteikts gana daudz instrumentu, kā rīkoties un pietiekami veiksmīgi pildīt tiesībsarga funkcijas. Padomdevēja tiesības valdībā ir viens no labākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā pārstāvēt sabiedrības intereses cilvēktiesību sekmēšanā un jau MK līmenī norādīt uz tām vai citām juridiskajām konsekvencēm, ja netiek ņemts vērā tiesībsarga redzējums.
Kādas ir galvenās cilvēktiesību problēmas un riski Latvijā?
Tādas ir diskriminācijas jomā, bērnu tiesību aizsardzībā, arī sociālajā drošībā. Var uzskaitīt kādas piecas sešas aktuālas problēmu grupas, bet vispār uzskaitījums varētu būt arī garāks.
Kuras sabiedrības grupas saistāmas ar lielāku diskriminācijas risku?
Itin visas. Īpaši uzsverami ir invalīdi - viņiem svarīgi jautājumi netiek pienācīgi risināti. Šeit ir arī neiecietības problēma - pret rasi, nacionālo piederību utt. Tas ir diezgan kompleksi.
Vai problēmas ir likumdošanas līmenī?
Arī. Viens ir plašāka dialoga nepieciešamība par neiecietību un diskrimināciju. Otrs - likumdošanas bāzes sakārtošana. Antidiskriminācijas likumprojekts ir stipri iestrēdzis, un diskriminācijas novēršanu patlaban regulē kādi 30 tiesību akti. Tas ir pārāk sadrumstaloti. Jābūt vienam «jumta likumam», kur paredzēti arī soda mehānismi par diskrimināciju, jo patlaban nav skaidri noteikts, kas notiek, ja viena vai cita veida diskriminācija tiek konstatēta.
Kāda ir jūsu attieksme pret homoseksuāļu laulību?
Satversmē noteikts, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti, un es šo pozīciju atbalstu. Ikvienam gan ir tiesības pulcēties, paust savas attieksmes un brīvi justies sabiedrībā. Šis ir arī politiskās izšķiršanās jautājums. Likumā tas ir nostiprināts šādi, bet, protams, diskutēt un apspriest to var.
Bet pats to nerosinātu?
Nē.
Kurās jomās Latvijā ir problemātiska ar cilvēktiesībām saistītu ES normu ieviešana?
(Ilga pauze.)
Kādas Eiropas normas, kuru ieviešana šeit ir problemātiska.
(Ilga pauze.) Problemātika ieviešanā ir, ja ES normas prasa kaut ko atšķirīgu no mūsu valstiskās pozīcijas un nacionālajām, sabiedrības interesēm. Tas atkal ir jautājums par dialogu ar sabiedrību un vidusceļa meklēšanu. Ja tās ir obligātas normas, tad jāmeklē līdzsvars, kā nodrošināt līdzsvaru starp šiem starptautiskajiem tiesību aktiem un nacionālajām interesēm.
Bet konkrētus kāzusus jūs tur neredzat?
Diez vai tik īsā sarunā ir ērti un korekti to apspriest.
Pieļāvu, ka jums varētu būt kaut kas tāds prātā. Roberts Zīle Dienā pirms kāda laika rakstīja par ES noteiktajām pasažieru tiesībām, ieskaitot invalīdus, kas Latvijā īsti nedarbojas.
Diskrimināciju un invalīdus es jau minēju. Pārvietošanās un vides pieejamība ir primārais jautājums invalīdu tiesību sakarā, tāpat neiecietība. Tas atkal ir dialogs ar sabiedrību.
Par jūsu priekšrocību nosauc lielāku administratīvā darba pieredzi. Vai šīs jūsu prasmes varētu būt izšķirīga priekšrocība, salīdzinot ar otru pretendentu - Anitu Kovaļevsku?
Administratora prasmes un organizatora pieredze Tiesībsarga birojā šobrīd ir svarīgāka. Pašreizējais tiesībsargs ir augstas raudzes jurists, sevišķi cilvēktiesību jomā, tomēr ir jābūt tieši proaktīvai rīcībai dialogā ar sabiedrību, valdību un politiķiem. Eksperti un speciālisti, spēcīgi savu jomu juristi birojā ir. Tas viss ir tikai jāorganizē un darbā jāiesaista arī nevalstiskās organizācijas.
Rīgas slimokases maksātnespēja bija diezgan skandalozs notikums. Vai varat garantēt, ka jums nav kāds «skelets skapī», ko varētu izmantot jūsu kompromitēšanai?
Slimokase nekad nav bijusi maksātnespējīga. Tā ir likvidācijas jeb tautas valodā - pašlikvidācijas procesā. Kad tiku uzrunāts un aicināts uzņemties šo darbu, Rīgas domē jau tika gatavots lēmums par slimokases likvidāciju.
Jautājums ir par skeletiem.
Nespēju iedomāties. Savu darbu esmu darījis godprātīgi un korekti.
Kas ir tās «biroja iekšējās problēmas», ko plānojat novērst?
Tās bija redzamas publiskajā telpā - neapmierinātība ar tiesībsarga pasivitāti, arī darbinieku neapmierinātība ar algas noteikšanas kārtību, finanšu disciplīna un problēmas ar grāmatvedību.
Intervēja Didzis Meļķis