Uzrunu skolotājiem R. Ķīlis, kurš pērn uz šo konferenci tika aicināts kā viens no ekspertiem, teica sev raksturīgi brīvajā manierē, iepinot vienu otru joku. «Kā jūs vispār jūtaties?» atbrīvoti uzrunas sākumā skolotājiem vaicāja jaunais ministrs. Viņa uznāciens no garās konferences nogurušo publiku atdzīvināja - pēc katra R. Ķīļa joka zālē bija dzirdama sievišķīga ķiķināšana. Arī konferencē sastaptā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība) pauž, ka ar R. Ķīli sastrādāties varēšot labi. Tomēr pirms tam, kad pārtraukumā Diena iztaujāja pedagogus par jauno ministru, tika paustas zināmas bažas, kas atšķīrās no zālē dzirdamās spurgšanas.
«Man bail, ka viņš ar savu kembridžisko [R. Ķīlis doktora grādu ieguvis Kembridžas Universitātē] pieredzi un pasaules skatījumu daudz griezīs,» pauž Āgenskalna Valsts ģimnāzijas literatūras skolotāja Iveta Ratinīka. Viņasprāt, R. Ķīlis ir pārāk spilgta personība un «griezošais variants». «Es baidos, ka tik nenostrādā viņa uzvārda semantika un ka viņš neiedzen to ķīli šajā sistēmā,» saka skolotāja. Aizputes novada Lažas speciālās internātpamatskolas direktoram Linardam Tiļugam šķiet, ka jaunais ministrs pārāk dzīvojas pa mākoņiem. «Es ceru, ka viņam blakus būs komanda, kas palīdzēs nolikt kāju pie zemes un sajust pragmatisko realitāti,» saka direktors. Lielvārdes pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotājai Santai Mežvēverei galvenais esot, lai R. Ķīlis «atkal nestrādā muļķības un neievieš kārtējās sociālās zinības vai mūziku vidusskolā».
Bijušajam ministram Rolandam Brokam (ZZS) konferences diskusijā sanāca neliela saķeršanās ar kādas skolas direktori. Diskutējot par skolotāju lielo slodzi un samērā mazo atalgojumu, R. Broks norādīja, ka pedagogiem tomēr ir garš atvaļinājums vasarā. Par savu izteikumu viņš saņēma aizvainotu direktores iebildi, ka skolotājs strādā arī naktīs, agros rītos un vasaras brīvlaikā. Šī sieviete iebilda arī S. Mežvēverei, kura brīdi iepriekš pauda sašutumu, ka dažās skolās pedagogi nav inovatīvi un no interaktīvajām tāfelēm tikai reizēm notrauš putekļus. Minētā direktore norādīja, ka interaktīvā tāfele neesot vienīgais rādītājs un skolotājs var būt radošs arī ar parasto tāfeli, lupatu un krītu.
«Man liekas, tās interaktīvās tāfeles mani šodien vajā,» pēc vienas no konferences radošajām darbnīcām, kurā mācīja interaktīvus trikus, teica kāda literatūras skolotāja. Viņa uzskata, ka interaktīvās tāfeles der tikai eksakto priekšmetu vai mazāko klašu skolotājiem. Citi radošās darbnīcas dalībnieki šādu skepsi nepauda. Viņi ar entuziasmu vēroja tāfeles iespējas, gluži kā jaunāko klašu skolēni aizrautīgi māja ar galvu un atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem.
Par atbalstu inovācijām liecināja arī pieteikumu skaits konkursā uz pirmo Latvijas Izglītības inovācijas balvu - šogad uz to pretendēja 55 dalībnieki. Galveno balvu 900 latu ieguva divi pretendenti - Druvienas pamatskolas pedagogi un pedagogu grupa no Rīgas. Druvienā skola ir paplašinājusi savas iespējas un no izglītības iestādes kļuvusi par vietējās kopienas radošās izaugsmes centru. Savukārt rīdzinieki balvu izpelnījās par alternatīvas pieejas izstrādi dabaszinību un matemātikas mācīšanai.