gadam, kā nosaka tagad komisijā atbalstītais ierosinājums, bet tikai līdz 2011. gada 1. jūlijam. No šī datuma varētu paredzēt akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei finanšu ministra Einara Repšes (JL) jau tagad piedāvātajā kompromisa redakcijā. No šā gada 1. jūlija ir noteikts, ka akcīze dabasgāzei ir 15,6 lati par 1000 kubikmetriem, taču ministrs piedāvā šo summu samazināt uz pusi - 7,8 latiem par 1000 kubikmetriem.
V. A. Krauklis atzina, ka viņa priekšlikums atlikt akcīzes noteikšanu dabasgāzei uz gadu atvieglotu iedzīvotāju situāciju šajā ziemā. Tā varētu būt ļoti smaga, un vismaz līdz nākamajam gadam cilvēkus varētu pasargāt no apkures izmaksu palielināšanās, kas rastos paaugstinātās akcīzes dēļ. Nākamajā vasarā jaunā valdība varēs izvērtēt situāciju un izvēlēties tai atbilstošāko risinājumu. Jaunā laika frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pieļāva, ka opozīcijas piedāvājums ir apsverams, taču ar to vēl tiks iepazīstināta Finanšu ministrija. Ja abas puses par to vienosies, grozījumus likumā par akcīzes nodokli varētu izskatīt Saeimas ārkārtas sēdē pēc nedēļas 23. augustā.
Taču, lai nonāktu līdz koalīcijas un opozīcijas dialogam, PCTVL frakcijas vadītāja Jakova Plinera vārdiem runājot, Saeima pirmdien atkal sabiedrībai parādīja, ka «te ir cirks». Ne valdības partijām, ne koalīcijai nebija nepieciešamā vairākuma. Tādējādi trīs sasauktās Saeimas sēdes beidzās bez rezultāta kvoruma trūkuma dēļ un tajās iekļautie jautājumi netika izskatīti. Lai nepieļautu akcīzes nodokļa grozījumu pieņemšanu opozīcijas piedāvātajā redakcijā, balsojumā nepiedalījās valdības partijas Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība, Zaļo un Zemnieku savienība, Visu Latvijai- Tēvzemei un brīvībai/LNNK un koalīciju atbalstošie neatkarīgie deputāti. Tādējādi sēdē nebija nepieciešamā deputātu skaita - vismaz puse jeb 50 deputātu. Savukārt nākamās divas sēdes, kuru darba kārtībā bija koalīcijas partijām būtiski jautājumi, pret kuriem opozīcijai pat nebija iebildumu, kvoruma trūkuma dēļ tomēr tika slēgtas, jo tagad balsojumos nepiedalījās opozīcija - Tautas partija, LPP/LC, Saskaņas centrs un PCTVL.
Māris Kučinskis (TP) Dienai atzina, ka tā ir atbildes reakcija valdošajām partijām. Taču tā dēvētā kvoruma noraušana ir viens no opozīcijas darbības paņēmieniem, bet viņš neatceroties, ka to būtu izmantojusi valdošā koalīcija, kurai ir jāspēj nodrošināt vairākumu. Koalīcijai ar to atbalstošajiem deputātiem kopā ir 50 balsu, bet vairāki tās deputāti sēdē nepiedalījās - arī zaļais zemnieks Viktors Ščerbatihs.
Taču arī no šīs situācijas, kas nedarīja godu parlamentam, atsevišķi politiķi pamanījās gūt kādu labumu vēlāk sasauktajā Saeimas prezidija un frakciju padomes sēdē, par kuru bija liela mediju interese. Tajā vienīgi Saskaņas centra un VL-TB/LNNK pārstāvji atteicas no vārda. Pārējo uzstāšanās bija ar priekšvēlēšanu runām raksturīgām iezīmēm. Sevišķi tas bija jūtams Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS) priekšnesumā. Lai gan pirmo sēdi nācās slēgt arī ZZS dēļ, G. Daudze aicināja «ar savu rīcību negraut uzticību parlamentārai republikai, un tas, kas šodien notika, ir bezprecedenta gadījums». G. Daudze mudināja domāt par valsti un to, kā Saeima izskatās publiski. Andri Bērziņu (LPP/LC) «Gundara Daudzes skaistā tirāde» bija pārsteigusi, jo «kvoruma noraušanas sērgu ir aizsākusi Vienotība un ZZS». Saeimas priekšsēdis savukārt uzskata, ka ir atšķirība starp abiem gadījumiem, jo opozīcija atriebjoties bloķējusi lēmumu pieņemšanu par jautājumiem, pret kuriem nevienam neesot bijis iebildumu.