Jautāts, kādas valsts iestādes vērsušās ar iesniegumiem prokuratūrā, A.Vasks no komentāriem atturējās. Taču no Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) ziņojuma par VK pārbaudi izriet, ka tā jau pērnā gada 1.decembrī lūgusi pārbaudīt bijušo akcionāru darbības. Šie materiāli ir iekļauti sāktajā kriminālprocesā, apstiprināja A.Vasks. Par vēršanos prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt bankas pārņemšanu iepriekš publiski ziņojis arī finanšu ministrs Einars Repše (JL), kurš gan atzinis, ka laiks, kad tika pārņemta banka, bijis sarežģīts, jo īsā laikā nācies pieņemt nozīmīgus lēmumus par bankas nākotni. Arī viņa partijas biedrs Ainārs Latkovskis tiesībsargājošās institūcijās aicinājis vērtēt, vai Parex bankas bijušie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, kā arī viņu ģimenes locekļi nav saucami pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Oktobra sākumā ģenerālprokurors Jānis Maizītis jau stāstīja, ka pārbaude par bankas pārņemšanu tiek veikta vairākos virzienos, viens no centrālajiem ir iespējamie nodarītie zaudējumi bankas pārņemšanas brīdī. VK atzinumā norādījusi, ka bankas pārņemšana notikusi akcionāru, nevis valsts interesēs, process nav bijis plānveidīgs un mērķtiecīgs. Turklāt valstij pastāvot risks neatgūt ieguldījumus bankā. Beidzot viedokli par VK konstatēto paudusi arī FKTK, norādot, ka ziņojumā trūkst daudz faktu, kas var likt sabiedrībai izdarīt kļūdainus secinājumus par Parex pārņemšanu un nodarīt kaitējumu bankas finansiālajai stabilitātei, un negatīvi ietekmēt visu valsts finanšu sektoru.