Rezultāti starp spēles periodiem visai precīzi ataino tās gaitu - punkts punktā komandas cīnījās līdz pat otrā puslaika sākumam, kad pirmo kaut cik nopietno atrāvienu veica viesi. Līdz tam tikai reizi kādai no komandām izdevās iegūt četru punktu pārsvaru. Iespējams, nedaudz pārliecinošāk izskatījās Francijas komandas spēle. Rīdziniekiem īsti nesekmējās ne cīņa zem groza, ne spēle aizsardzībā, kur fiziski spēcīgie un ātrie pretinieki bieži tika pie viegliem punktiem. Tiesa, arī VEF Rīga uzbraukumā allaž atradās pa spēlētājam, kurš pavilka uz priekšu pārējos. Pirmās ceturtdaļas beigās ar varenu enerģijas devu spēlē iesaistījās Dairis Bertāns. Kad aizsargs pagura, iniciatīvu veiksmīgi uzņēmās Kaspars Bērziņš, vēlāk arī Vils Danielss.
Jāņem vērā arī tas, ka pirmajā puslaikā vefieši pieļāva tikai divas kļūdas. Tieši to dēļ otrā puslaika sākumā Le Mans komanda ieguva pirmo nopietno pārsvaru, ātros pretuzbrukumos sodot mājiniekus par katru neprecīzo piespēli un panākot 48:57. Līdz pēdējās ceturtdaļas sākumam gan izdevās atspēlēties - to sekmēja Kristapa Janičenoka un Daira Bertāna trīs pēc kārtas realizētie tālmetieni. Tiesa, ierobežotā spēlētāju rotācija (malā atkal palika Lūks Loukss un Artūrs Strēlnieks, bet Lauris Blaus pirmoreiz laukumā devās vien trešās ceturtdaļas vidū) bija darījusi savu: līderiem bija sakrājusies gan noguruma, gan piezīmju nasta, kas liedza izšķirošajos brīžos tikt galā ar Lemānas komandas uzbrukumu. Viss, kas ar lielām pūlēm bija izcīnīts pie pretinieku groza, salīdzinoši viegli tika atdots pie savējā, tāpēc nācās atzīt konkurentu pārspēku - 80:89.
Spēle ar Le Mans komandu bija vēl viens brīdinājuma šāviens VEF Rīga treneriem un vadībai. Ar steigu jāmeklē veidi, kā paplašināt spēlētāju rotāciju, jo, lai gan vēl aizvakar gūta smaga uzvara pār Žalgiri, divas dienas vēlāk ar spēcīgo Francijas komandu par uzvaru nācās cīnīties ar tiem pašiem astoņiem vīriem. Grūti, protams, pārmest rīdzinieku galvenajam trenerim Ramūnam Butautam, kurš pēc vairākām nepārliecinošām spēlēm otro saspēles vadītāju Lūku Louksu nosēdinājis rezervistu soliņa tālākajā galā, taču viesspēlētāja turēšana malā situācijā, kad jāspēlē teju ik pārdienas, nešķiet prāta darbs. Bail pat iedomāties (trīsreiz jāsit pie koka), kas būtu situācijā, kad kāds no VEF pamatspēlētājiem gūtu traumu.
Jau svētdien VEF basketbolisti Čehijā VTB Vienotās līgas ietvaros tiksies ar Nymburk, bet divas dienas vēlāk ULEB Eiropas kausā jāuzņem Maskavas apgabala Triumf. Abas spēles ir ļoti nozīmīgas cīņā par iekļūšanu attiecīgo turnīru nākamajā kārtā, turklāt ne mazāk spraigs kalendārs gaidāms līdz pat decembra vidum.