Lai to izdarītu, pašvaldībām ir jādodas uz Saeimu un jālūdz pieci deputāti sagatavot speciālu likumu par konkrēto novadu apvienošanos vai sadalīšanu. Nesen ar šādu lūgumu pie Zaļo un Zemnieku savienības ieradās Alojas novada deputāti, bet Saeima noraidīja novada sadalīšanu, par ko Alojas un Staiceles deputāti cīnās jau vairākus gadus.
Pēc premjera Valda Dombrovska (Vienotība) ierosinājuma ministri otrdien rekomendēja E. Sprūdžam projekta sagatavošanas laikā vienoties ar Finanšu ministriju, ja teritoriju apvienošanos plānots stimulēt finansiāli, jo tādā gadījumā izmaiņas likumā jāskata kontekstā ar valsts budžetu un tā iespējām. Ministrs iepriekš paredzēja, ka tie varētu būt 100 000 latu katrai pašvaldībai administratīvo izdevumu segšanai. Nepieciešamība veicināt pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā ziņojuma par administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem, ar kuru valdību otrdien iepazīstināja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze. Viņa norādīja, ka pašvaldības ir ļoti atšķirīgas - 36 novados ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju, bet ir novadi ar vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Tāpēc nākotnē jāparedz iespēja pašvaldībām apvienoties, lai tās varētu pārņemt arī atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš valdības sēdē sacīja, ka nesaredz ziņojumā reformas izvērtējumu, ko arī nav viegli izdarīt, ņemot vērā, ka pirmos gadus jaunajos novados pagasti un pilsētas dzīvoja krīzes apstākļos. Viņš arī norādīja, ka ir lielās pašvaldības, kas saņem ievērojamas summas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. To parāda arī Dienas pētījums. Tā, piemēram, Talsu novads, kurā ir 33 481 iedzīvotājs, no izlīdzināšanas fonda saņem 2,2 miljonus latu, savukārt nelielais Cēsu novads, kurā iekļauts tikai viens pagasts, no fonda nesaņem neko, bet arī neiemaksā tajā. LPS pārstāvis J. Piešiņš vēl piebilda, ka «apkārt klejo kāda karte», ko var uzskatīt par mēģinājumu likvidēt Lielo pilsētu asociāciju. Runa ir par E. Sprūdža jau agrāk pieminēto varbūtību, ka vajadzētu tiekties uz 30 pašvaldību modeli, kurā lielās pilsētas apvienotos ar apkārtējiem novadiem. Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis Dienai atzina, ka lielo pilsētu mēri par to nerunā un nedomā, jo «nav tādas indikācijas, ka līdz tam tuvākajā laikā varētu nonākt». Tas, viņaprāt, ir tālā nākotnē, jo vispirms acīmredzot ir jārisina jautājums par mazo novadu turpmāko darbību, spēju attīstīties un veikt visas funkcijas. Taču, izņemot Valmieru un Jēkabpili, kuras savulaik bija rajonu padomēs, pārējās lielās pilsētas arī tajā laikā bija patstāvīgas un tās nekad nav strādājušas kopā ar lauku teritorijām.