Viņš teica: «Savstarpēji konkurējot, mēs vājināsim sevi, jo tagad katrs domās, kādas atlaides noteikt, lai piesaistītu iedzīvotājus.» Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības plāno par braukšanas maksu Rīgā runāt kopīgā sēdē, uzaicinot uz to Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņas centrs).
RD lēmums ir apspriests arī Kurzemes pusē novadu vadītāju tikšanās reizē. Tajā piedalījās arī Tukuma novada priekšsēdis Juris Šulcs (Tukuma pilsētai un novadam), kurš uzskata, ka šāda politika ir tuvredzīga, jo visa Latvija atdod Rīgai savus labākos spēkus. «Es to nekā citādi nevaru nosaukt kā par roku izgriešanas principu, izmantojot to, ka nav likuma par Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu,» teica J. Šulcs, kurš problēmas redz arī nesakārtotajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Viņaprāt, katra pašvaldība atsevišķi nedrīkst cīnīties, jo tas var novest pie šķelšanās. Tāpēc vajagot aicināt Latvijas Pašvaldību savienību meklēt kopīgu risinājumu. Rīga gan nav Latvijas Pašvaldību savienībā.
Pret Rīgas politiķu ieceri ir kā pašvaldību vadītāji, tā valdības partijas, kuras atbalsta Vienotības piedāvātos grozījumus Sabiedriskā transporta likumā, lai liegtu izmantot iedzīvotāju deklarēto dzīves vietu kā iemeslu atšķirīgas braukšanas maksas noteikšanai. Priekšlikums ir iesniegts Saeimā jau atvērtajā likumā uz otro lasījumu un varētu gūt vairākuma atbalstu. Rīgas vicemērs Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai!) sacīja, ka tādā gadījumā dome nevarēs piemērot arī atlaides Rīgā deklarētajiem invalīdiem, pensionāriem, skolēniem. Taču piedāvātais priekšlikums liedz deklarēto dzīves vietu izmantot kā vienīgo kritēriju atlaides piešķiršanā. RD nolēmusi no 2014. gada noteikt, ka pašvaldības iedzīvotājiem maksa par vienu braucienu sabiedriskajā transportā būs 42 santīmi jeb 0,60 eiro, bet personām, kuras nav Rīgā deklarētas, 84 santīmi jeb 1,20 eiro.
Mudināja strādāt centros
Nacionālās attīstības plānā ir noteikts modelis «9 plus 21». Tas nozīmē, ka tiek īstenota tāda valsts politika, kas paredz atbalstu tieši šiem centriem, un pat ir rekomendēta cilvēku pārvietošanās no apkārtējām pašvaldībām uz darbu reģionālās attīstības centros - tostarp Rīgā. Galvaspilsētā ir izvietota arī valsts pārvalde, izglītības un ārstniecības iestādes, kādas nav citur, un cilvēki nevar izvairīties no braukšanas uz Rīgu. Aptaujātie pašvaldību vadītāji uz galvaspilsētu dodas ar savu transportu, taču daļa reģionu cilvēku ierodas ar starppilsētu autobusiem vai savu auto atstāj pie tirdzniecības centriem, pēc tam pārsēžoties tramvajā vai trolejbusā.
A. Ameriks uzskata, ka Rīgai jācieš no valsts līmenī neatrisinātiem jautājumiem. Rīgā strādā 225 000 cilvēku, kas nav deklarēti galvaspilsētā. Piemēram, no Daugavpils esot 11 500, no Liepājas - ap 7000. Jau ilgstoši ir runāts par ideju, ka būtu jādala ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa starp pašvaldību, kurā strādājošais ir deklarēts, un to novadu vai pilsētu, kurā ir viņa darba vieta. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis sacīja, ka nākotnē šāda diskusija ir iespējama, bet tādā gadījumā ir jāskata kontekstā vairāki jautājumi - arī par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Rīgā ir 18 sabiedriskā transporta maršrutu, kas iziet ārpus pilsētas teritorijas un kuru galapunkti ir kādā Pierīgas novadā. Tā kā tie ir nerentabli, saņem dotāciju no valsts. Taču Rīgas vicemērs skaidroja - ja pirms četriem gadiem šī dotācija bija 10 miljoni latu, tad tagad vairs tikai trīs miljoni.
Neies Rīgai klanīties
Nevienā no aptaujātajiem novadiem cilvēki vēl nav izteikuši vēlēšanos transporta cenu iespaidā pārdeklarēties uz Rīgu, no kā varētu ciest pašvaldības budžets, kura būtisks ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Bauskas novada priekšsēža Raita Ābelnieka (Nacionālā apvienība) sacītais apstiprināja Salacgrīvas kolēģa bažas, ka sāksies pašvaldību sacensība, kurš piedāvās vairāk atlaižu, lai nezaudētu cilvēkus. Bauskas novadā ir jaundzimušo pabalsts 100 latu, kāda neesot Rīgā. Skolēni līdz sestajai klasei saņem brīvpusdienas, kas arī varētu atturēt vecākus atstāt Bausku. Taču būtu absurdi diferencēt maksu, piemēram, muzejos, uzskata R. Ābelnieks. Viņaprāt, cietīs iedzīvotāji, kuriem jāapmeklē valsts iestādes vai kuri Rīgā saņem ārstniecības iestāžu pakalpojumus, kādi nav novadā. To uzsvēra arī citi aptaujātie pašvaldību vadītāji.
Aizputes novada mērs Aivars Šilis (ZZS) un Amatas domes priekšsēde Elita Eglīte (ZZS) nedomā, ka kāds no viņu novadiem varētu reģistrēt dzīves vietu Rīgā. Kuru dzīve piespiedusi, tie jau to ir izdarījuši, teica E. Eglīte. Kad jaunajai ģimenei Rīgā vajag vietu bērnudārzā, ģimenes ārstu, tad nekas cits neatliek kā pārdeklarēties. «Mums no tā ne silts, ne auksts. Mēs esam pārāk lepni, lai ietu klanīties. Mūsu cilvēkiem svarīgi izjust piederību novadam,» sacīja Mērsraga novada priekšsēdis Lauris Karlsons, būdams pārliecināts, ka viņa vadīto pašvaldību Rīgas lēmums neiespaidos.