Rumāņi svētdien Rīgā pierādīja, ka pēdējos gados šīs valsts izlase spērusi gana platus soļus uz priekšu, un iepriekšējā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra savstarpējās spēles scenārijs ne tuvu neatkārtojās, kaut arī gala iznākums bija tuvs tam. Toreiz jau spēles sākumā latvieši ieguva vērā ņemamu pārsvaru un galu galā uzvarēja ar graujošo 89:53. Pretinieks šoreiz bija krietni organizētāks, ātrāks, disciplinētāks un, visticamāk, arī motivētāks, jo pēc uzvarām pirmajās divās spēlēs Rumānijas komandai pavērusies ļoti laba iespēja tikt uz finālturnīru.
Mostas pēc nokļūšanas iedzinēju lomā
Ar aktīvu un agresīvu aizsardzību rumāņi krietni apgrūtināja Latvijas izlases treneru dotā uzdevuma - spēlēt pacietīgi - izpildi. Pēc cerīgām pirmajām divarpus minūtēm (7:2) pretinieki pamazām uzspieda asu cīņu abos laukuma galos un pamazām izlīdzināja spēles gaitu. Kaut arī latvieši vairākkārt ieguva nelielu septiņu punktu pārsvaru, tālāk tikt neizdevās. Noķēruši ritmu uzbrukumā, rumāņi pamazām tuvojās, un puslaika beigās sāncenšus jau šķīra vairs tikai viens punkts.
Otrā puslaika sākumā viesi pēc Igaunijā ikdienā spēlējošā Vlada Moldoveanu tālmetiena pat izvirzījās vadībā, taču tas arī bija pēdējais prieka mirklis Rumānijas komandai. Pārtraukumā treneri bija pārkārtojuši Latvijas izlases aizsardzību, un arī uzbrukumā bumbu izdevās pārvietot krietni raitāk. Īsā laikā trīs reizes no tālienes trāpīja komandas kapteinis Jānis Blūms, trīspunktu gājiens izdevās Kasparam Bērziņam, un 16:2 izrāviens nodrošināja mājiniekiem izšķirošo pārsvaru.
Vēl vienu izrāvienu Latvijas basketbolisti veica pēdējā ceturkšņa sākumā. To ievadīja rumāņu neveiksmīgi aizvadītās iepriekšējās ceturtdaļas beigas, kad par sasteigtu uzbrukumu ar veiksmīgu pēdējo sekunžu tālmetienu viesus sodīja Rolands Freimanis. Īpašs prieks, ka galotnē priekšplānā bija jau jaunās paaudzes spēlētāji. Uzbrukumu bieži vien saasināja Aigars Šķēle (viņam piecas rezultatīvas piespēles), ar vairākiem efektīgiem punktu guvumiem izcēlās Mareks Mejeris un Jānis Timma.
Jātēmē vēl augstāk
Kaut arī uzvarētas pirmās trīs spēles, turklāt katrā no tām pārsvars uz tablo bijis arvien lielāks, visās netrūka arī krituma brīžu, tāpēc pirms otrā riņķa nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā. Tajā netrūks izaicinājumu ne pēdējā sava laukuma spēlē pret stūrī iedzītajiem zviedriem, kuriem svarīgs var izrādīties katrs punkts, ne arī izbraukumos Slovākijā un - jo īpaši - Rumānijā.
Ja arī trīs panākumi ļāvuši spert gana platu soli tuvāk dalībai finālturnīrā, jāpatur prātā iespēja pacīnīties par pēc iespējas labāku starta pozīciju tajā. Proti, pabeidzot turnīru ar perfektu bilanci, ir ļoti labas izredzes iekļūt izlozes trešajā grozā, kas nodrošinātu, visticamāk, parocīgākus pretiniekus jau finālturnīrā.