Pēteris Strautiņš
Piekrītu par mežiem, bet definētu tos plašāk - auglīgā zeme, kuru var izmantot gan mežsaimniecībā, gan lauksaimniecībā. Šī resursa vērtība tālu pārsniedz visus pārējos, un tā nozīme pieaugs. Šogad abu nozaru īpatsvars ekonomikā būs ap 4%. Piekrītu arī par ūdeņiem. Bez 3. un 4. topa punktā minētajiem resursiem nebūtu iespējama liela daļa visnotaļ nozīmīgās nemetālisko minerālu industrijas (apstrādes rūpniecība). Naftu pagaidām neiegūstam, bet zvejniecība veido 0,1% no ekonomikas. Tātad tops ir precīzs, skatoties no tiešā devuma ekonomikā, par netiešo devumu gan var spriest daudz un dažādi. No atjaunojamajiem energoresursiem ekonomiski vērtīga patlaban ir biomasas izmantošana apkurē un eksporta produktu (granulas) ražošanā, kā arī Daugavas HES. Vējš, mazo upju hidroresursi, biomasas izmantošana biogāzes ražošanai nes peļņu atsevišķiem uzņēmumiem, pateicoties subsīdijām, bet ekonomikai kopumā no tā ir negatīva vērtība, jo rezultātā mākslīgi paaugstinātie elektrības tarifi kaitē eksporta nozarēm un samazina dzīves līmeni.