Latvijas enerģētikas stratēģijas (līdz 2030. gadam) projekts paredz samazināt elektroenerģijas un dabasgāzes importu no piegādātājiem trešajās valstīs par 50%. Gāzes tirgus liberalizācija nozīmē cauruļvadu infrastruktūras nodalīšanu no uzņēmuma Latvijas gāze (LG pieder Vācijas E.ON Ruhrgas, Krievijas Gazprom un Itera Latvija), lai nodrošinātu iespēju pie gāzes infrastruktūras piekļūt arī citiem piegādātājiem.
«EM iesniegs Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu ar priekšlikumiem tālāk darāmajam, kam jānoslēdzas ar pārvades sistēmas operatora nodalīšanu un trešās puses pieejas nodrošināšanu tajā brīdī, kad tiks uzsāktas alternatīvas dabasgāzes piegādes Baltijas valstīs,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzsver, ka situācija visās trīs Baltijas valstīs atšķiras un Latvijai gāzes tirgus liberalizācija būtu jāveic tad, «kad ir nodrošinātas alternatīvas gāzes piegādes». Tas nozīmē, ka alternatīva Gazprom gāzei būs iespējama pēc reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) izveides Baltijas valstīs.
Baltijas valstīm pašlaik nav vienotas nostājas par SGT izveidi, jo Lietuva nesen paziņoja par savu, iekšējam tirgum paredzētu termināli Klaipēdā. D. Pavļuts Klaipēdas projektu saista ar Lietuvā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām: «Visticamāk, Lietuvas īstenotās darbības saistītas arī ar politiķu vēlmi pastiprināti demonstrēt izlēmīgumu enerģētikas politikā.» Ministrs uzsver, ka ekonomiski un arī no ES līdzfinansējuma iespēju viedokļa izdevīgāk visām trim Baltijas valstīm būtu vienoties par vienu reģionālo SGT - tam izdevīgāko vietu šobrīd vērtē Eiropas Komisijas eksperti. «Lai arī cik nepatīkami šie secinājumi divām no valstīm varētu būt, tie būtu solidāri jāpieņem, neatjaunojot neproduktīvu diskusiju, kurā no valstīm tomēr terminālis būtu būvējams.» Lietuvas Enerģētikas ministrijā Dienai uzsvēra, ka Klaipēdas terminālis ar kopīgo Baltijas projektu nekonkurē.
LG privatizācijas nosacījumi ļauj tai monopola stāvokli Latvijā baudīt līdz 2017. gadam. Lietuva ir pirmā no Baltijas valstīm, kura spērusi aktīvus soļus gāzes tirgus atvēršanai un pašreiz par Krievijas dabasgāzi maksā ap 15% vairāk nekā citas ES valstis.