Izglītība ir joma, kurā politiķu izraisītie pārpratumi nacionālo attiecību jautājumā var tikt mazināti ar tādu politiku, kas veicinātu dažādas etniskās piederības jauniešu savstarpējo cieņu un saliedētību - uz latviešu valodas pamata. Diemžēl skolotāju centieni brīžam šķiet bezspēcīgi - iepretī politiķu iniciētajiem referendumiem, kas neveicina saskaņu sabiedrībā starp dažādās valodās runājošajiem.
Latvijas Pedagogu dome - biedrība, kas apvieno pārstāvjus no 19 skolotāju profesionālajām asociācijām, - jauno gadu sākusi ar skolēnu integrācijas projektu, kā arī organizējusi tikšanos ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli (06.01.2012). Tajā piedalījās ne vien pedagogu organizāciju pārstāvji, bet arī LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) mācību spēki, kā arī Rīgas domes Izglītības departamenta pārstāvji.
Šādas četru pušu tikšanās ir nepieciešamas, lai saprastu, tieši ko un kā jāuzlabo izglītības sistēmā, lai tā funkcionētu optimāli. Pašvaldības, pedagogu organizācijas un augstskolas ir galvenie Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālie partneri, bez kuru atbalsta izglītības reformas sekmīgi īstenot neizdosies.
Latvijas Pedagogu domi (LPD) interesēja Valdības deklarācijā paustais: «Nodosim skolotāju kvalifikācijas un kvalitātes standartu uzturēšanu skolotāju profesionālajām organizācijām, piesaistot sociālos partnerus un ieinteresētās puses, lai nodrošinātu sasaisti ar darba tirgus prasībām.»
LPD piedāvāja pedagogu darba kvalitātes paaugstināšanu saistīt ar skolotāju asociāciju (biedrību) iespējām rīkot profesionālas meistarības pilnveides kursus. LPD iesaka mainīt Ministru kabineta noteikumus, lai pedagogu biedrības varētu tos rīkot - nereģistrējot biedrību kā izglītības iestādi. Vēl viena no problēmām ir: ko darīt pēc ES projekta beigām ar piecām skolotāju kategorijām (pakāpēm), kas nu ir izveidotas. LPD izteica gatavību pārņemt skolotāja profesijas standarta pārskatīšanu, uzlabošanu un atjaunošanu, ja vien tam atrastos finansējums.
R. Ķīlis apliecināja, ka devis uzdevumu ieplānot izglītības inovācijām 200-300 000 latu jau 2012. gada budžetā. Viņš akcentēja nepieciešamību veidot digitālus mācību materiālus, t. sk. humanitārajiem mācību priekšmetiem. Taču, tā kā izglītības inovāciju atbalsta funkcija joprojām ir Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārziņā, tad izšķirošais būs, kā līdzekļi tiks sadalīti. Pēc LPD domām, to nevajadzētu darīt VIAA ierēdņiem, bet gan profesionālu ekspertu padomēm, kuras jau bija izveidotas pie Izglītības inovāciju fonda (IIF). Fonds bija vienīgā IZM pakļautības iestāde, kurā tika īstenota valsts līdzekļu sabiedriska pārvaldība.
Taču bez nopietnām investīcijām mācību materiālu radīšanai un inovācijām, pirmkārt, nevar tikt īstenota mācību satura reforma. Otrkārt, ir svarīgi, lai datortehnikai, ko drīzumā cer saņemt skolas, būtu atbilstoša noslodze. Proti, lai būtu pēc iespējas vairāk mācību materiālu digitālā formā un tie būtu pieejami internetā. Moderno tehnoloģiju izmantošana ir izglītības nākotne.
Izvērtās spraiga domu apmaiņa starp pedagogiem un ministru par reālo situāciju skolās un skolu direktoru patvaļu vairākos gadījumos. Šo problēmu var risināt ar direktoru atestācijām vai konkursiem (ik pēc sešiem gadiem) un terminētajiem darba līgumiem. Taču, vai jānosaka direktoriem ierobežojumi atrasties savā amatā tikai vienu divus termiņus, par to LPD pārstāvji izteica šaubas. LU PPMF dekāns A. Grīnfelds pamatoja, kāpēc nepieciešams pedagoga kvalifikāciju iegūt vismaz divos mācību priekšmetos. Savukārt R. Ķīlis bija skeptisks par atsevišķu mācību priekšmetu, piemēram, veselības mācības, nodalīšanu izglītības saturā un par nepieciešamību prasīt no skolotājiem maģistra grādu.
Būtiska izglītības funkcija ir: nācijas saliedētības veicināšana uz Latvijas valsts valodas un kultūras pamatiem. Šajā virzienā LPD darbojas jau divus gadus - iesaistot LU mācību spēkus un studentus skolēnu integrācijas projektos.
Pēdējā no LPD projektiem Nāc un izpaud radošumu (NU IR), kas noritēja janvārī ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansējumu, piedalījās 30 skolēnu 11 un 12 gadu vecumā no trim skolām ar dažādu mācību valodu. Ar skolēniem strādāja LU PPMF sociālā pedagoga studiju programmas studenti sešās radošajās darbnīcās: kulinārija, darbs ar papīru, tekstila apdruka, darbs ar krāsainām smiltīm, floristika, muzikāla apsveikuma veidošana.
Tas jau ir trešais projekts, ko īsteno Latvijas Pedagogu dome kopā ar LU PPMF mācībspēkiem un studentiem. Minētajos projektos dažādu tautību skolēni brīvlaikos papildina savas latviešu valodas prasmes un apgūst savstarpējās saskarsmes kultūru. Darbnīcas ir ne vien skolēnu radošo spēju attīstīšanas, bet arī integrācijas instruments. Studenti pedagogu uzraudzībā savukārt izmēģina praksē savas pedagoģiskās prasmes, bet vecāki veido trešo sadarbības komponentu. Skolēnu un viņu vecāku anketēšanas rezultāti norāda uz pozitīvu attieksmi pret šādām brīvā laika aktivitātēm skolēnu brīvlaikā.
Tika izteikti arī ierosinājumi atvieglināt MK noteikumus skolēnu brīvā laika pavadīšanas nometņu organizēšanai. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem pat izglītības iestādes, kuras vēlas rīkot nometnes, ir spiestas atkārtoti iesniegt dokumentus, kas jau tiek pieprasītas skolu licencēšanā. Taču šādas nometnes, darbnīcas un projekti, kas māca sadarboties dažādu tautību skolēniem, ir viens no būtiskiem sabiedrības integrācijas un patriotisma audzināšanas veidiem.