Pasākumu ar savu klātbūtni gan bija pagodinājis tikai 21 starptautiski atzītas valsts līderis. Lielās rietumvalstis pārstāvēja tikai Vācijas kanclere Angela Merkele, Baltijas valstis - Latvijas un Igaunijas prezidenti. Itālijas un Francijas prezidenti pēdējā brīdī bija atteikušies braukt, jo esot steidzamības kārtā jārisina Eiropas ekonomikas problēmas. BBC ziņoja, ka nezināmu iemeslu dēļ Krievija esot atteikusi britu piedāvājumam par prinča Čārlza piedalīšanos. ASV prezidents Baraks Obama bija atsūtījis paziņojumu, kurā uzsvēra, ka «prezidents Medvedevs parādījis atzinības vērta līdera spējas, godinot mūsu priekšteču upurēšanos un tik atklāti runājot par pamattiesību un brīvību apspiešanu Padomju Savienībā».
Latvijas prezidents Valdis Zatlers papildu oficiālajiem pasākumiem nolika ziedus pie Gulaga upuru pieminekļa Lubjankas laukumā un piemiņas vietā pie Lubjankas metrostacijas, kur terora aktos gāja bojā desmitiem cilvēku. Pēc pasākumiem, tiekoties ar žurnālistiem Latvijas vēstniecībā, V. Zatlers stāstīja, ka viņam parāde patikusi, īpaši tās aviācijas daļa. «Es piekrītu Medvedevam, ka karu uzvarēja nevis pulkveži, bet gan vienkāršie cilvēki,» teica V. Zatlers. Viņš arī pastāstīja, ka sarunā ar D. Medvedevu principiāli vienojušies, ka šogad būtu vēlama Latvijas Valsts prezidenta oficiālā vizīte Maskavā.
Bez Staļina
Jāpiebilst, ka Staļina plakāti ielās netika izkārti, dažus gan ap Manēžas laukumu nēsāja kompartijas aktīvisti, taču OMON vienība aizšķērsoja viņiem ceļu. Ļeņina mauzolejs pilnībā bija aizklāts ar simbolisku Krievijas valsts karogu.
Runā pirms parādes D. Medvedevs īpaši uzsvēra PSRS izšķirošo lomu karā, atgriežot Krievijā un Eiropā mieru. Nacisma sagrāve esot nesusi galu ideoloģijai, kas izpostīja civilizācijas pamatu. «Šis karš padarīja mūs par lielu nāciju,» teica D. Medvedevs, pievēršot uzmanību veterāniem, kuriem pateicās par brīvības izkarošanu. Arī runā D. Medvedevs ne reizi nepieminēja Staļinu. Bija uzkrītoši, ka neizskanēja arī Krievijas līderu runās ierastās frāzes par pretsparu vēstures falsificētājiem un fašisma atdzimšanai. Iespējams, respektējot A. Merkeles klātbūtni, nekādos paziņojumos netika lietota līdz šim ierastā leksika par uzvaru pār vācu fašistiskajiem iebrucējiem, izmantojot tikai «uzvaru pār fašismu».
NATO karavīri
Parādē Sarkanajā laukumā piedalījās vairāk nekā 10 tūkstoši Krievijas armijas karavīru, tūkstotis īpaši uzaicināto karavīru no NVS valstīm, kā arī PSRS kara laika sabiedrotajām Polijas, ASV, Francijas, Lielbritānijas. Krievijas varenība tika demonstrēta ar 161 kara tehnikas vienību, 127 helikopteriem un lidmašīnām, turklāt gandrīz ik reizi, kad kāda no tām parādījās Sarkanajā laukumā vai lidoja pāri, diktors paziņoja, ka tā ir unikāla, visvarenākā, visjaudīgākā utt. Vislielākie slavinājumi skanēja par zenītraķešu iekārtām S-400 un raķešiekārtām Iskander-M. Tradīcija izmantot parādē ieročus un militāro tehniku tika atjaunota pirms dažiem gadiem Vladimira Putina prezidentūras laikā.
Parādi noslēdza Krievijā populārā dziesma Deņ pobedi (Uzvaras diena). Interesanti, ka pirms tās Krievijas un sabiedroto militārie orķestri kopā atskaņoja Ludviga van Bēthovena Odu priekam, kas ir Eiropas Savienības himna. 9. maijs ir arī Eiropas diena. Pēc parādes ārvalstu līderi kopā ar D. Medvedevu nolika ziedus pie Nezināmā kareivja kapa.
Taču ielās varēja vērot, ka 9. maijs Krievijā ir patiesi nacionālie svētki ar savu sakrālo nozīmi. 42 gadus vecā Tamāra Dienai stāstīja, ka katru gadu ejot uz tradicionālo veterānu tikšanās vietu pie Lielā teātra, lai ar ziediem pateiktos «tiem, kuri izglāba mūsu valsti». Atvaļinātais pulkvedis Leonīds Fjodorovičs, saņemot no sievietes ziedu pušķi, aizkustinājumā apraudājās: «Šī ir galvenā diena manā mūžā, tāpēc ka izgāju cauri karam un paliku dzīvs. Ir patīkami, ka cilvēki mūs ciena. Izņemot tās augšas - visus tos Putinus un Medvedevus... Nu, viņus!»
Aiziet mūžībā
Bija redzams, ka krāšņā parāde patika klātesošajiem, īpaši veterāniem. Krievijas presē jau izskanējuši izteikumi, ka tik plaša mēroga pasākumi šogad ir kā atvadu dāvana daudziem no veterāniem. Līdz uzvaras septiņdesmitgadei daudzi no viņiem varot nenodzīvot. Pašlaik kara dalībnieku vidējais vecums ir 65-90 gadi. RIA Novosti ziņo, ka vecākais veterāns esot nosvinējis 104. dzimšanas dienu. Sarkanajā laukumā vietas atradās tikai 750 no 665 tūkstošiem Krievijā dzīvojošo kara veterānu.
Krievijas žurnālisti aprēķinājuši, ka parāde izmaksājusi ap 40 miljoniem dolāru. Vēl 200 tūkstošus izmaksāšot Manēžas laukuma seguma remonts pēc smagās kara tehnikas pārbraucieniem.