Šajā slejā par «visādu vārītiem, [ugunī] gozātiem un pildītiem gaļas riktiem» (arī «kvēpinātiem») kā aukstiem, tā siltiem. Pārsteidz, ka teju 300 «rikšu» vidū ļoti maz cūkgaļas. Ļoti daudz atradīsi liellopa, teļa, kā arī meža lopiņu gardumus - a la mode cepetis ar trifeļu «zostu», kas jāgatavo šādi: «Taisi drusciņ brūnu miltu ar smalki sakapātām sīpolēm, pieņemi tur tās trifeles, kas siltā ūdenī bija mirkušas, arī drusciņ ķēvjupupu un šampinjonu vari pieņemt: tad uzlej vēl it labu zupi [buljonu], vāri to kopā, lieci vēl sāli klāt un citronu sulu. Pie uzdošanas [pasniegšanas] leij to savārītu zostu virsū».
Tad seko pamācība, «kā no visādas jēlas gaļas/aukstiem cepetiem vienu labu frikaseji būs taisīt» vai «kā būs vārīt Dobes vīzē (Wie man a la Daube kocherr muss). Viens pavārs ir bijis Dobes vārdā, kas mācēja to ēdieni tik skaisti balti un apetītelīgi novārīt: tāpēc nu vēl saka, kad viens ēdiens labi balts un skaists ir novārīts, ka tas esot vārīts Dobes vīzē.» Teļa «vrikando» var gatavot septiņos veidos! Piemēram, ar zaļiem zirnīšiem vai skābenēm. No teļa gaļas var pagatavot arī tīteņus. Teļa gaļu piedāvā gatavot ar timiānu. Cik jauki nodēvētas ribiņas - sānkaulīši (Cotelettes).
Daudz aitas gaļas ēdienu. Tiek dots padoms, «kā vienu auna muguru tā būs iztaisīt kā vienu cepetu no meža lopa». Vēl piedāvājumā «jēru gaļa ar kaperiem», «auna gaļa uz turku vīzi» un «nobeicētas jēru kājas».
Medījumus pārstāv «zaķis ar olīvēm, murķeļiem un trifelēm» un «košķeni [kūkas] jeb kukulīši no zaķa gaļas».
Putni. «Meža voi mājas pīles», «kalkūni [tītari]», «kapūni [rāmīts gailis], zāļu pildīti ar vilzeli no Parmezan siera un ar austeru zostu», «strazdi un cīruļi ar āboliem un karintēm, ar vīna ogām». Vēl: «Raudava: top kā cits meža putnis pie iesma cepta, ar negelķenēm izspiķēta [ieziesta] (kas to nelabu smaku aizdzen) un bagātīgi ar sviestu aplieta. Iekš tās sulas arī var sadrāztas sardellas [anšovi] likt un tad pārliet.»
Visbeidzot mērces - vīna, kaperu, olīvu, pomeranču, mandeļu, citronu, rozīņu, ķezberu, austeru, sardeļļu («sadrāzi klapētas un no asakām skaidri izpostas sardelles ar sviestu it smalki, liec tās gaļas zupē ar citroniem un lai verd; taisi ar kviešu maizes mīkstumu jeb miltiem tumīgu, jeb sakul ap pautu [olu] dzeltenumu», briedeņu, «kas skaidri mazgātas un nopucētas ir», ķēvpupu, «vilkutrīcekļu, gardā sviesta, šokolādu, gurķu, auna cepeša, vēžu, gaļas, pētersilju, ķimenu», siļķu, kā pēdējā (!) - brūnā sīpolu.
Auksto galdu pārstāv kop-zilce (Pressuelze), rulāde, galerti, pastētes (piemēram, no jauniem zaķiem), aknu desa, mandeļu desa.